Delfi foto misc. - 81696
Foto: Privātais arhīvs
Pēc kara sākuma Ukrainas valsts iestādes ir piedzīvojušas plašus kiberuzbrukumus, tajā skaitā arī tādus uzbrukumus, kas tika veikti pirmo reizi vēsturē, piemēram, ļaunprogrammatūras uzbrukums elektroenerģijas infrastruktūrai ar mērķi atslēgt elektrību lielam iedzīvotāju skaitam. Šķiet neviens vairs neuzdod jautājumu par to, vai karš Ukrainā ietekmē arī mūs, Latvijā, taču vēl nereti nākas dzirdēt, ka Latvija nav kiberuzbrucēju mērķis. Vai tā tiešām ir?

Digitālajā vidē nav robežu un ģeogrāfisko distanču, arī Latvija un Baltijas valstis piedzīvo kiberdraudus. Kā liecina IT drošības kompānijas "ESET Latvija" telemetrijas dati, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā š.g. 24. februāra kiberuzbrukumu skaits Latvijā ir būtiski audzis. Piemēram, ļaunprogrammas "JS/Adware.Adport" ir populārākais kiberuzbrukuma veids, kas pieaudzis par gandrīz 30%.

Tās izplatās internetā, piemēram, kā viltus reklāmās, aizvedot uz viltus lapu, kur piedāvā veikt pirkumus ar ievērojamām atlaidēm, saņemt laimētu telefonu vai citu dārgu balvu. Sliktākajā gadījumā šādi vīrusi var inficēt visu ierīci pat bez lietotāja ziņas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit