Grūti ir pārvērtēt to krīžu un satricinājumu sēriju, kurai esam liecinieki 21. gadsimta pirmajos gadu desmitos – globālā ekonomiskā krīze, globālā pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā, izraisot lielāko bēgļu krīzi Eiropas vēsturē.
Šie notikumi maina pasaules ģeopolitisko ainu un noteiks globālās attīstības raksturu tuvākos gadu desmitus pilnīgi visās dzīves jomās, tieši ietekmējot arī Eiropas augstākās izglītības un pētniecības telpas. Šobrīd visas Eiropas Savienības valstis sniedz unikālu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tajā skaitā nodrošinot Ukrainas studējošos, kuri ir devušies bēgļu gaitās, ar iespēju turpināt studēt un Ukrainas pasniedzējus un pētniekus ar iespēju turpināt akadēmisko darbu.
Vienlaikus ir svarīgi, lai Eiropas Savienības dalībvalstis līdz ar atbalstu Ukrainas akadēmiskai kopienas pārstāvjiem, kuri militārās agresijas rezultātā ir bijuši spiesti atstāt Ukrainu, izstrādātu plašu atbalsta mehānismu Ukrainas augstskolām, kuras turpina darbu Ukrainā, kā arī instrumentus, ar kuru palīdzību nodrošināt darbības nepārtrauktību tām Ukrainas augstskolām, kuras militārās agresijas un okupācijas rezultātā bija spiestas evakuēties vai pārtraukt savu darbību. Ukrainas valsts atjaunotne pēc kara nebūs iespējama bez zinošiem, prasmīgiem un kompetentiem cilvēkiem. Neviena modernā valsts līdz šim nav spējusi nodrošināt savu izaugsmi, neattīstot savu augstākās izglītības sistēmu.