Lielai daļai cilvēku jau sen nav ilūziju par amatpersonu amata konkursu godīgumu un atklātību. To tikai apstiprina dažādas socioloģiskās aptaujas, kas rāda kritiski zemo sabiedrības uzticības līmeni Saeimai, valdībai un valsts pārvaldei kopumā. Katra ministrija ir kā dzimtmuiža partiju pelēkajiem baroniem, un tajā notiekošie procesi (arī amatpersonu konkursi) ir miglā tīti.
Ar augstākiem amatiem, kurus apstiprina parlaments, ir cita lieta, jo tie ir pārāk redzami un pastiprinātas sabiedrības uzmanības lokā. Par amatiem, kas saistīti ar partiju, banku nozari, valsts finansēm, nacionālo drošību, vienmēr ir notikusi asa cīņa, un tai ir visai attāla saistība ar konkursiem, pat ja tādi ir likti pamatā attiecīgo kandidātu atlasē. Likumsakarīgi, ka ik pa brīdim kāda spalvaina āža kāja izlien ārā no tumšās segas, ar ko pārklāta augstāko amatu atlases kārtība.
Raksta pamatā ir neviltots pilsonisks sašutums par izskanējušo tieslietu ministra Jāņa Bordāna paziņojumu par KNAB vadītāja konkursu. Atgādināšu, Bordāns uzreiz pēc tam, kad konkurss noslēdzās un, izrādās, tajā bija uzvarējis līdzšinējais KNAB vadītājs Jēkabs Straume, publiski aicināja sarīkot atkārtotu konkursu. Iemesls, kamdēļ uz likuma pamata organizētais leģitīmais rezultāts jāanulē un jauns jāveido, ir visnotaļ skaidrs, acīmredzot nebija uzvarējis "īstais kandidāts".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!