Divos gados – 2020. un 2021. gadā – no smēķēšanas netikuma pasaulē miruši 17 miljoni iedzīvotāju, bet no Covid-19 – 5 miljoni (līdz 2022. gada 27. maijam no Covid-19 globāli bija miruši 6,28 miljoni zemeslodes iedzīvotāju). Tomēr Latvijas medijos joprojām pirmajā lapaspusē nav redzētas šausmu statistikas par smēķēšanas kaitējumu, stāsti par nāvi no nosmakšanas, kas ir raksturīgs hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) un/vai plaušu vēža noslēgums.
Vēl trakāk – smēķētāji daudz biežāk kļuva arī par Covid-19 upuriem, un, būtisks aspekts, smēķētājiem savas dzīvības glābšanai un imunitātes radīšanai balstvakcīnas bija daudzkārt vajadzīgākas nekā nesmēķētājiem, taču šīs atziņas Latvijas mediji nepublicēja gandrīz nekad un nemaz. Gluži tāpat es neesmu dzirdējis no Daniela Pavļuta aicinājumu šajā vasarā balstvakcīnu pret Covid-19 saņemt smēķētājiem, tuklajiem, resnajiem un mazkustīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Bet tas būtu Pavļutam jādara, jo Covid-19 atgriezīsies kā sezonāla slimība rudenī.
Pēdējos četros gados Latvijas likumdevēji ir dejojuši pēc tabakas industrijas stabules. Kādu meldiņu tad pūš tabakas industrija? Tā paģēr deputātiem un speciālistiem sastrīdēties par kādu nenozīmīgu jautājumu, piemēram, cik liela nikotīna deva pieļaujama tabakas spilventiņos (pēc SPKC datiem, 97% Latvijas iedzīvotāju nekad nav lietojuši šos spilventiņus, bet 2% – tikai pamēģinājuši vienu reizi). Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde ir trauksmaina un skaļa, tiek minēti spilgti argumenti, bet diskusija principā ir bezjēdzīga un četros gados tabakas ierobežošanā nav izdarīts nekas. Rodas iespaids, ka tabakas industrijas garā roka liek vienam viedoklim otru apkarot tik skaļi un ilgi, ka reāliem lēmumiem laika nepietiek.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!