Hurgadā vai Šarmelšeihā, liekot baltmaizes šķēli grauzdēšanas ierīcē, mēs domājam par gaidāmo plunčāšanos jūras viļņos, nevis par to, no kurienes nākuši kviešu milti. Ēģipte lielāko daļu kviešu importē no Krievijas un Ukrainas un tagad Eiropā notiekošā kara ietekmē meklē alternatīvus piegādātājus. Ēģipte jau ieved kviešus arī no citām valstīm, tostarp no Latvijas, un valdība saka, ka to krājumi nodrošināti līdz gada beigām. Maizes cena nesubsidētās maizes ceptuvēs pēdējos četros mēnešos jau bija pieaugusi gandrīz uz pusi, un, ņemot vērā, ka no Ukrainas Ēģipte iepērk vairāk nekā 70% nepieciešamo kviešu, līdz gada beigām par apaļajiem lauku maizes klaipiem būs jāmaksā vēl vairāk.
Cenu lēciens pamodina emocijas, un ir pamatoti, ka valsts galvas neapdomīgi izmests teikums liek atskanēt saukļiem pēc "bada revolūcijas". Atliek vien Ēģiptes prezidentam Abdulam Fataham al Sisi, mudinot uz iecietību, televīzijā atsaukties uz stāstu par pravieti Muhamedu un viņa pavadoņiem, kas trīs gadu aplenkuma laikā bijuši spiesti ēst koku lapas, un seko masu psihi kairinoša opozīcijas reakcija.
Ķēdes reakcija
No Ukrainas attālajā Ziemeļāfrikā pāris gados pandēmijas uzspiesto slogu karš Eiropā padara vēl smagāku. Ēģiptē ar varas iestāžu represijām, pašmāju lauksaimnieku stimulēšanu un svarīgāko pārtikas preču izvešanas ierobežojumiem noturēt stabilitāti izdodas. Taču vairākās citās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu zemēs, kur uztura cenas pacēlis arī vairākās desmitgadēs lielākais sausums, pieaugošais ekonomiskais spiediens var padarīt valdības neaizsargātas pret tādiem sociālajiem nemieriem, kas līdzinās tiem, kas satricināja reģionu Arābu pavasara laikā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!