Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis un iesniedzis Finanšu ministrijā ziņojumu par izveidojušos kritisko situāciju dienestā ar darbinieku atalgojumu. Dienests, kas ikdienā atbild gan par nodokļu iekasēšanu, to uzraudzību un piedziņu, gan par preču drošu kustību starp ES un trešajām valstīm, kas šobrīd ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā, ka Latvija robežojas ar divām lielām agresorvalstīm, un tas papildus ierastajiem pienākumiem uzdod uzraudzīt ES noteikto sankciju ievērošanu.
Protams, varam teikt – kurš gan sev negrib lielāku algu un, ja nu VID ierēdni neapmierina saņemtais atalgojums, lai dodas strādāt uz privāto sektoru. VID apkopotā informācija liecina, ka šobrīd situācija izveidojusies ļoti kritiska, arvien vairāk darbinieku dienestu pamet, bet jaunus vietā nevar atrast. VID darbā nepieņem "ierēdņus" – tur pieņem IT speciālistus, finansistus, juristus, analītiķus utt. Citiem vārdiem sakot, pieņem speciālistus, kas ir ļoti pieprasīti gan valsts, gan privātajā sektorā, un tas nozīmē, ka darbinieku piesaistē konkurē brīvā tirgus apstākļos. Turklāt liela darbinieku maiņa būtiski ietekmē darba un sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Šajā kontekstā jāatgādina, ka šī nebūt nav pirmā reize, kad aktualizējas jautājums par VID darbinieku atalgojumu. Jau 2016. gadā, pirms es nolēmu atstāt VID ģenerāldirektores amatu, tika aktualizēts jautājums par atalgojumu šajā iestādē – bija skaidrs, ka tas ir nekonkurētspējīgs. Turklāt paralēli sabiedrība uzstājīgi pieprasīja būtiski samazināt darbinieku skaitu. Ņemot vērā Saeimas pieņemtos sarežģītos, lielus administratīvos resursus prasošos nodokļu likumus (Cik resursu neprasa iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšana vien!), tas bija liels izaicinājums. Pārskatījām visus procesus, ko var vienkāršot, automatizēt, no kā var atteikties, un pakāpeniski sākām samazināt darbinieku skaitu, lai tādējādi neciestu nodokļu maksātāji, bet rastu finansējumu atalgojuma palielināšanai.