Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā līdz šim. Satricinājumi bija un būs daudzās nozarēs, bet enerģētikas sektors ir tas, kuram jāpievērš īpaša uzmanība – mums ir vien daži mēneši laika, lai sagatavotos apkures sezonai un iespējamajai enerģētikas krīzei valstī.
Pirms gada un pusgada varējām mierīgi raudzīties uz 2050. gada klimata mērķiem, prātot, kāds būtu Latvijai labākais ceļš uz klimata neitrālu enerģijas portfeli. Varējām spriest, kā soli pa solim pielāgosim esošo vairāk nekā 250 miljonus eiro vērto Latvijas gāzapgādes infrastruktūru atjaunojamas enerģijas izmantošanai – biometānam, zema oglekļa dabasgāzei. Varējām gatavot plānus, lai pildītu gan Eiropas noteiktos klimata mērķus, gan risinātu mājsaimniecību, uzņēmēju un katras valsts energodrošības jautājumus.
Tagad situācija ir krasi mainījusies, un mums nav ne desmit, ne piecu gadu, bet vien pāris mēneši līdz nākamajai apkures sezonai, kuras gaitā krīze ir ticama un iespējama. Sadārdzinoties enerģijai, apkures cenas jau šopavasar šokēja daudzas Eiropas valstis, bet tie bija ziediņi, salīdzinot ar to, kas mūs sagaida, ja nebūsim paveikuši mājasdarbu.