Reinis Bērziņš: Energoefektivitātes uzlabošana

Dažādas prognozes tuvākajam periodam nav iepriecinošas, un to ietekmē gan bažas par nākamo Covid-19 vilni, gan kara turpināšanās un resursu cenu kāpums. Šādos apstākļos viens no pasākumu kopumiem, kas ne tikai darbosies šoziem, bet arī dos pozitīvus rezultātus ilgākā laikā, ir energoefektivitātes uzlabošana. Skaidrs, ka, jo ātrāk uzņēmumi spēs pārorientēties uz citiem enerģijas avotiem un to efektīvāku izmantošanu, jo labāk biznesam.

Ja iepriekš uzņēmēji lēmumus par energoefektivitātes uzlabojumu ieviešanu ir atlikuši uz vēlāku laiku, tad tagad vilcināties vairs nedrīkst. Energoefektivitātes uzlabojumi vai alternatīvu energoresursu tehnoloģiju izmantošana prasa investīcijas, taču dažādu uzņēmumu pieredze rāda, ka ieguldījumi atmaksājas. Un valsts šim procesam piedāvā arī atbalsta risinājumus finanšu instrumentu veidā, kas ir pieejami jau vairākus gadus un būs pieejami arī turpmāk.

Daudzi uzņēmumi jau to ir paveikuši un šobrīd ir soli priekšā konkurentiem. Piemēram, labi zināms dārzeņu ražošanas uzņēmums Latgalē, kuram ir viens no lielākajiem siltumnīcu kompleksiem Latvijā, investējot apmēram 500 tūkstošus eiro siltumnīcu apgaismojuma modernizācijā, ne tikai uzlabos energoefektivitāti par aptuveni 70%, bet kāpinās arī ražību par 15%.

Cits piemērs – Jēkabpils pašvaldība, modernizējot pilsētas apgaismojumu, elektrības patēriņu samazinās par gandrīz 70%, desmit gados ietaupot vairāk nekā 800 tūkstošus eiro. Turklāt efektīvākam apgaismojumam līdzi nāk citi ieguvumi - diennakts tumšajā laikā uzlabosies arī satiksmes drošība, kā arī uzstādītais apgaismojums samazinās pašvaldības CO2 izmešus par aptuveni 450 tonnām gadā.

Šie ir tikai pāris piemēri, un tie skaidri parāda, ka ir vērts investēt un ieguldīt ilgtspējā. Mūsu klientu spektrs ir visai plašs – starp energoefektivitātes uzlabošanas aizdevumu saņēmējiem aptuveni trešdaļa ir mikrouzņēmumi, aptuveni 60% - mazie un vidējie un lielie uzņēmumi. Līderos ir centrālās siltumapgādes, kokapstrādes un ražošanas jomas projekti.

Lai samazinātu energoresursu izmaksas un uzlabotu energoefektivitāti uzņēmumā, ir iespējams izbūvēt energoefektīvas apkures, ventilācijas vai rekuperācijas sistēmas, ieviest tādus mūsdienīgus tehnoloģiju risinājumus, kas regulē telpu temperatūru, apgaismojumu u.tml., nomainīt iekārtas uz tādām, kas patērē mazāk energoresursu, ražot elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem un izmantot to ražošanā, apgaismošanā un ūdens uzsildīšanā, kā arī izmantot pavisam vienkāršus risinājumus – piemēram, kvēlspuldžu nomaiņu uz daudz energoefektīvākām LED spuldzēm.

ALTUM tuvāko mēnešu laikā sāks jaunu Atveseļošanās fonda programmu, kurā būs pieejami papildu 80,5 miljoni EUR uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanai un pārējai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām. Atbalsta programma dos iespēju daudziem Latvijas uzņēmējiem samazināt enerģijas patēriņu, pakāpeniski atteikties no fosilās enerģijas un pāriet uz tīrāku un drošāku enerģijas izmantošanu.

Ir jārēķinās, ka energoefektivitātes uzlabošana nav vienas dienas darbs. Dažādu risinājumu ieviešana var prasīt vairākus mēnešus, un, iespējams, ieguvumi pilnā apjomā būs sajūtami tikai pēc vairākiem gadiem, tomēr pūles un ieguldījumi ir tā vērti. Gudru energoefektivitātes risinājumu ieviešana samazina uzņēmuma izdevumus ja ne īstermiņā, tad vidējā termiņā; mazina riskus, kas saistīti ar enerģijas cenu kāpumu; uzlabo uzņēmuma reputāciju un līdzfinansējuma saņemšanu kredītiestādēs; veicina eksportspēju.

Šo iemeslu dēļ atbalsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanai ir bijis viens no ALTUM pamatvirzieniem jau kopš institūcijas izveidošanas 2015. gadā. Mēs turpinām atbalstīt uzņēmējus energoefektivitātes projektu īstenošanā, nodrošinot gan konsultācijas par enerģijas patēriņa samazināšanas iespējām, gan finansējumu projektu realizācijai, kā arī organizējam dažādus izglītojošus pasākumus.