Delfi foto misc. - 81842
Foto: Privātais arhīvs
Pavasarī pirms diviem gadiem, kad par mūsu galveno ienaidnieku bija kļuvusi neredzama slimība, Latviju ar ieročiem rokā bija gatavs aizstāvēt 31% valsts iedzīvotāju. Tā toreiz vēstīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra sagatavotais pētījums. Vēl 55% bija gatavi piepalīdzēt nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem.

Kam gan bija jānotiek šajos divos gados, lai iedzīvotāju vēlme sargāt savu tēvzemi nokristos līdz 13%? Maijā pētījumu kompānija Norstat ziņoja, ka tieši tik niecīgs respondentu skaits būtu gatavs ņemt rokās ieročus un vēl 48% sniegtu nemilitāru atbalstu. Un tas notiek laikā, kad izjūtam reālus karadarbības draudus, jo raķetes un artilērijas šāviņi nolīdzina veselas pilsētas pusotra tūkstoša kilometru attālumā no Rīgas.

Vai tiešām pie reālas iespējas tikt iesauktiem armijā cilvēki apjautuši, ka nemaz nav gatavi doties uz frontes līniju un iepriekšējos gados apņēmīgos vārdus teikuši pārliecībā, ka tos nekad nevajadzēs apliecināt dzīvē? Vai tomēr šajā laikā ir noticis pietiekami daudz, lai tauta justos atsvešinājusies no savas valsts?

Krievijas iebrukums Ukrainā

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit