Cehs.lv: Pēdējā īsteni konservatīvā ģimene – kā Jāņi kļuva par liberāļu saulgriežu praidu

Tu pērc produktus, kam nav nekādas saistības ar marinētajiem kautķermeņiem plastmasas spainīšos, ko rijamcoķos vakarā stūķēs vismaz puse Latvijas. Īstos, astronomiskos saulgriežus jau sagaidīji godam un pēc tradīcijām, un tev metas šķērmi no šī komercializētā balagāna, par ko kļuvusi vasaras pilnbrieda svinēšana. Kā dainās visvairāk apdziedātie svētki kļuva par kaut ko, kas liek kaunēties par savu latvietību? Mājās sieta siera vietā uz galda ir dzeltena ķēpa plastmasas plēvē, bet saimnieka ar rūpību darītā alus, kas katru gadu citādāks un ar savu raksturu, tāpēc interesants, vietā ir bezpersoniska konveijera dzira. Kvalitāte nemainīga, garlaicīgi paredzama, bet galveno uzdevumu – piesmelt ģīmi – ļauj izpildīt.

Krietnu vīru un sievu balsīs skandinātā “Sit, Jānīti, vara bungas!” vietā ir Latvijas Radio 2 pumpiņrasā. No rīta šie pabiras ar plastmasas dakšiņu centīsies uzdurt aukstu gaļas gabalu. Divi no trim dakšiņas zariem nolūzīs, un bļodas dibenā sacietējušos taukos iestigušais kumoss tiks izķeksēts ārā ar pirkstiem. Kāda velna pēc vispār notika tā ākstīšanās ar dakšiņu. “Mēs taču esam dabas bērni, LĪGO, bļ*, LĪGO!” Pēc tam uz telefona ekrāna ar to pašu speķaino īkšķi tiks iebakstīta ziņa čomam-taksistam: “Atvd 3 kg saslik, 1 l snabi un 10 alus vienlga kadus.”