To, ka augstākā izglītība un zinātne Latvijā ir nepietiekami finansēta, īsti neapstrīd neviens. Atbilstoši "Eurostat" datiem 2019. gadā Latvija augstākajai izglītībai atvēlēja 0,8 procentus no iekšzemes kopprodukta. Eiropas Savienības dalībvalstu vidējais rādītājs ir 1,2 procenti no IKP. Šo dižķibeles cirsto robu aizziest centās Saeima, 2011. gadā grozot Augstskolu likuma 78. pantu un nosakot, ka valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai ir jāpalielina par 0,25% no IKP, līdz tas sasniedz 2% no IKP.
Ilgus gadus šī likuma norma tika ignorēta. 2008. gadā valsts budžetā augstākajai izglītībai bija piešķirti aptuveni 202 miljoni eiro, bet 2021. gada budžetā – aptuveni 118 miljoni. Ierēdņi atrunājas, ka studējošo skaits šajā laikā ir sarucis par trešdaļu. Taču viņi eleganti aizmirst, ka patēriņa cenas laikā starp 2008. gada janvāri un 2021. gada janvāri ir pieaugušas par vairāk nekā 26%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!