Kaut arī būtiski negadījumi notiek ārkārtīgi reti, tomēr dažādas nepatīkamas likstas, lietojot liftus, ir padomju laikos celto daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju ikdiena. Atcerēsimies kaut vai plašu rezonansi guvušo atgadījumu kādā ēkā Kurzemes prospektā, Rīgā, kur lifta gaita pēkšņi paātrinājās. Viss beidzās laimīgi, taču sieviete piedzīvoja šoku. Tā nedrīkstētu notikt. Tieši tādēļ būtu steidzami jāmeklē labākie risinājumi Latvijas liftu saimniecības ielaistajām problēmām.
Lielākās galvassāpes sagādā tas, ka liela daļa padomju laikos celtajās ēkās uzstādīto liftu savu laiku ir nokalpojusi. Teorētiskais ekspluatācijas laiks ir 25 gadi, taču faktiski tie bieži vien darbojas divtik ilgi. Iekārtas būtu jāmodernizē vai pat jāmaina, taču iedzīvotājiem trūkst naudas un vēlmes kaut ko lietas labā darīt. Mūsuprāt, bez valsts atbalsta iztikt nebūs iespējams. It īpaši, ņemot vērā, ka modernizācija vai nomaiņa ir nepieciešama vismaz 4000 novecojušo liftu visā Latvijā.
Ja atceramies, 2022. gada 1. aprīlī stājās spēkā jaunie Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi, kas pievērš lielāku uzmanību pirms 2000. gada 1. septembra uzstādīto liftu drošībai. Svarīgākie pasākumi ir divi: pirmkārt, visām iekārtām ir jābūt aprīkotām ar abpusējas saziņas iekārtām, lai cilvēki vajadzības gadījumā varētu sazināties ar glābējiem, otrkārt, namu pārvaldītājiem tuvāko gadu laikā ir jāveic padziļinātas to drošības pārbaudes un jālemj par liftu savešanu kārtībā.
Taču pat bez visām pārbaudēm ir acīmredzams, ka padomju laikos celto sērijveida namu liftu uzturēšana darba kārtībā ar katru dienu kļūst sarežģītāka un no namu apsaimniekotājiem prasa aizvien lielāku piepūli. Detaļas bieži vien ir grūti pieejamas un ārkārtīgi dārgas. "Civinity" apkopotā informācija par situāciju sērijveida namos liecina, ka gandrīz 100% veco liftu ir jāmaina vadības stacijas, jo tās ir morāli un fiziski novecojušas.
Ideālā gadījumā būtu vēlama jaunu liftu uzstādīšana, kas paaugstinātu to lietošanas komfortu un konkrētās mājas dzīvokļu tirgus vērtību. Taču dzīvokļu īpašniekiem tas izmaksātu ļoti dārgi. Laba un aptuveni uz pusi lētāka alternatīva ir kompleksa modernizācija, proti, komplektējošo detaļu (celšanas mehānisma, vadības stacijas, elektroinstalācijas, kabīnes vizuālo elementu, izsaukuma pogu) aizvietošana.
Nesarežģītas, daļējas modernizācijas cena it kā pat nav pārāk liela – sākot no 2000 eiro, taču iedzīvotāji nav gatavi maksāt pat to. To mēs redzam, organizējot normatīvajos aktos paredzēto saziņas iekārtu uzstādīšanu. Iekārtas ir uzstādītas 83% objektu, taču vairākās mājās īpašnieku biedrības šos darbus neakceptē, uzskatot, ka tie ir pārāk dārgi un steigas nav nekādas. Vienas saziņas iekārtas uzstādīšana izmaksā aptuveni 850 līdz 1500 eiro.
Jāatceras, ka padomju laiku sērijveida ēkās dzīvo gana daudz pensionāru ar nelieliem ienākumiem. Viņiem nav tik lielas rocības, lai ātri uzkrātu nepieciešamo summu lifta sakārtošanai. Protams, lielākajā daļā māju iedzīvotāji veido uzkrājumus remontdarbiem, taču tie papildinās pārāk lēni. Vienlaikus jāatzīst, ka liftus par problemātiskiem uzskata tikai tie iedzīvotāji, kuri tos ikdienā lieto. Pirmo stāvu iemītniekiem bieži vien šķiet, ka šo iekārtu uzturēšana kārtībā uz viņiem neattiecas.
Taču pēc normatīvajos aktos noteiktajām veco liftu drošuma pārbaudēm tā vairs nevarēs būt. Proti, liftus, kuru drošums būs zems, ekspluatēt vairs nevarēs, bet pārējiem konstatētās nepilnības būs jānovērš 5–15 gadu laikā. Pārbaudēm ir jānotiek tuvāko trīs gadu laikā, un ļoti iespējams, ka daudzstāvu sērijveida namu iedzīvotāji būs spiesti ātri meklēt papildu līdzekļus šo iekārtu remontam. Taču draudošā krīze energoresursu tirgū liek domāt, ka cilvēkiem vienkārši nebūs liekas naudas tādam "sīkumam" kā lifta remonts.
Tādēļ, mūsuprāt, būtu vēlams domāt par valsts atbalstu, proti, plašu ilgtermiņa aizdevumu mērķprogrammu ar zemiem procentiem. Pretējā gadījumā daļa liftu vienkārši apstāsies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!