Liepājas Universitātes (LiepU) padomes paziņojums par Kurzemes Universitātes izveidi, kurā būtu apvienota LiepU, Ventspils Augstskola (VeA) un reģionā esošās filiāles vai studiju centri (RTU, RSU, LU), var šķist pārsteidzošs. Iedziļinoties nesenās pagātnes norisēs, redzams, ka ideja par spēcīgas universitātes izveidi Kurzemes reģionā, kurā būtu integrētas reģionā esošās augstākās izglītības institūcijas, nav pēkšņa un nepārdomāta.
Vai jauna iecere?
Šāds redzējums bija izkristalizējies, Liepājas Pedagoģijas akadēmijai (LPA) pārtopot par universitāti – sadarbībā ar līdzīgu ceļu veikušo Hildesheimas universitātes padomdevēju (ārējo ekspertu) grupu. Tās vadībā vairāku gadu garumā tika veikta rūpīga Latvijas augstākās izglītības sistēmas, augstskolas darbības, pilsētas un reģiona specifikas izpēte, kā arī izstrādāti turpmākie attīstības scenāriji. Jau 2000. gada jūnija konferencē darba grupa formulēja vīziju par spēcīgas universitātes nepieciešamību Kurzemes reģionā un resursu konsolidācijas nepieciešamību, minot Kurzemes Universitātes nosaukumu.1
Minētajā laika periodā arī citviet intensīvi apspriesta šobrīd aktualizētā iecere risināt reģiona augstskolu un filiāļu piedāvājuma dublēšanos un novērst augstākās izglītības iespēju sadrumstalotību. Piemēram, Liepājas pilsētas domes adresētajā vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un toreizējam ministram Kārlim Šadurskim tika izteikts aicinājums LPA integrēt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas filiāli ar mērķi – radīt apstākļus reģionālas universitātes izveidei2. Atbildē ministrs uzdeva veidot darba grupu šī uzdevuma izpildei.3 Procesu atbalstīja arī LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija4.
Pateicoties šiem centieniem un valstī uzsāktajam reģionālās politikas pamatnostādņu projektam, notika finansējuma palielinājums visām reģionālajām augstskolām, un 2008. gadā LPA kļuva par LiepU. Diemžēl izrādītais atbalsts nebija pietiekams, jo universitātes statuss gan tika iegūts, bet neviens no izstrādātajiem plāniem, kas potenciāli varēja radīt priekšnoteikumus spēcīgas jaunas reģionālās universitātes attīstībai, nodrošinot resursu konsolidāciju un izglītības iespēju koncentrāciju, neīstenojās. Tā iemesli, visticamāk, rodami politiskos un centriski orientētos apsvērumos, kas joprojām uzskatāmi par interesantu izpētes materiālu. Neraugoties uz konsolidācijas centienu neīstenošanos, LiepU savā attīstības redzējumā Kurzemes reģiona universitātes vīziju tomēr ir saglabājusi. Tā pat ir iekļauta iepriekšējā perioda stratēģijā5 kā LiepU misijas formulējums, bet, reaģējot uz kārtējām izmaiņām augstākās izglītības sistēmā un domājot par nākamā perioda stratēģijas izstrādi, Kurzemes universitātes ideja ieguvusi pavisam noteiktus apveidus.
Kāpēc reformēt?
Kopš 2019. gada, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aizsāka publiskās diskusijas par augstākās izglītības reformu nepieciešamību, sabiedrība ir plaši informēta par nesamērīgo augstskolu un iedzīvotāju skaita proporciju, sistēmas sadrumstalotību, līdzekļu neefektīvu pārvaldību un, protams, par galveno mērķi – nepieciešamību uzlabot augstākās izglītības kvalitāti. Kopš pagājušā gada augusta, kad stājās spēkā grozījumi Augstskolu likumā, ir sācies reformu ieviešanas posms.
Tā pirmie sasniegumi: noteikta augstskolu tipoloģija, darbu uzsākušas padomes, apstiprināti augstskolu stratēģiskās attīstības virzieni. Augstskolu tipoloģijas noteikšana rosinājusi arī Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam6 minēto stratēģisko virzību uz augstākās izglītības fragmentācijas samazinājumu un jomas institucionālo integrāciju. Kā saprotams, tieši šis ir viens no reformas pamatuzdevumiem, kas tieši pakārtots kvalitātes uzlabošanas virsmērķim. Gribas atgādināt, ka šī uzdevuma īstenošanas gaitā būtu svarīgi mācīties no iepriekš pieļautajām kļūdām, kas var rasties, pakļaujoties atsevišķu institūciju un pašvaldību interesēm. Svarīgi būtu reformu īstenot pēc būtības un neļauties kārdinājumam izdarīt lēmumus, kuru īslaicīgums būtu redzams jau drīz pēc reformai piesaistīto līdzekļu izlietošanas.
Vai reģiona augstskolām būtu ejami atšķirīgi ceļi?
Līdz 2022. gada 1. septembrim Ministru kabinetā (MK) izskatīšanai ir jāiesniedz rīkojuma projekts par reģionālo augstskolu reorganizāciju. MK rīkojuma projektā "Par valsts augstskolu tipiem" un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) paredzēts, ka LiepU būtu "jēgpilni stiprināt sadarbību ar kādu no zinātnes universitātēm"7, pievienojot kādai no tām. Attiecībā uz Latgales reģiona augstskolām ir cita iecere: "Lai attīstītu starptautiska mēroga akadēmisko un zinātnisko potenciālu Latgales reģionā, kas būtu vērsts uz šī reģiona tautsaimniecības attīstību, stratēģiskais risinājums būtu Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizācija, apvienojot tās un uz to bāzes izveidojot jaunu valsts augstskolu."8 LiepU padome uzskata, ka reģionālo augstskolu reorganizācijai tomēr jābūt īstenotai pēc vieniem un tiem pašiem principiem – apvienot un integrēt zinātnes universitāšu sistēmā.
Lai nav tā, ka vienus apvieno, bet otrus – pievieno, jo katra no šim darbībām ietver atšķirīgus attīstības scenārijus.
Atgādinot tikko piesauktos faktus, kas apliecina ieguldījumu reģionālo augstskolu kvalitatīvas attīstības veicināšanā, un ņemot vērā konkrēto reģionu un augstskolu attīstības specifiku, kā arī visus minētos valstiski nozīmīgos augstākās izglītības attīstības mērķus, pragmatisks un racionāls šķiet lēmums par Latgales universitātes veidošanu Latgalē un Kurzemes universitātes veidošanu Kurzemē. Attiecībā uz LiepU nākotni – tieši tāds ir padomes alternatīvais piedāvājums.
Kādi būs ieguvumi, veidojot Kurzemes Universitāti?
Kurzemes lietišķo zinātņu universitātē integrējot visas reģionā pašlaik esošās studiju iespējas, tiktu novērsta nevajadzīgā konkurence, kas šobrīd katrai no mācību iestādēm liek cīnīties par studentiem un finansējumu, bet kopumā – nedod maksimālo iespējamo labumu šodienas un nākotnes studentiem. Koncentrējot universitātes līmeņa izglītības iespējas gan Latgales, gan Kurzemes reģionā, var tikt sekmēta policentriska valsts attīstība, kas būtiski sabalansētu galvaspilsētas kā "ūdensgalvas" ietekmi un reģionu attīstību.
Īpaši nozīmīgi sistēmas sakārtošanā un konsolidēšanā ir tikko definētie augstskolu stratēģiskās attīstības virzieni, ja vien pēc būtības tos gribam ņemt par pamatu. Piemēram, gan LiepU, gan VeA ir apstiprināti stratēģiskie virzieni, kas parāda abu augstskolu specializācijas līdzību un pārklāšanos:
sociālās zinātnes (LiepU – izglītības tematiskās jomas – pedagogu izglītība un izglītības zinātnes, komerczinības un administrēšana, VeA – komerczinības un administrēšana);
humanitārās un mākslas zinātnes (LiepU – abas tematiskās grupas – gan humanitārās zinātnes, gan māksla, VeA – tikai humanitārās zinātnes, pamatā – tulkojumzinātne);
dabaszinātnes (VeA), kurās definētas izglītības tematiskās jomas – fizikālās zinātnes, datorika un izglītības programmu grupa "elektronika un automātika" –, un inženierzinātnes un tehnoloģijas (LiepU), kurās definēta tā pati izglītības tematiskā joma – datorika, izglītības programmu grupa – elektronika un automātika9.
Kā redzams, abu augstskolu stratēģiskie virzieni ir vienādi, tāpat zināma pārklāšanās vērojama arī reģionā īstenoto filiāļu un centru darbībā. Bez šaubām, katra augstskola saturiski mēdz īstenot gan kopīgas, gan atšķirīgas ievirzes, katrai ir savi zinātniskās pētniecības akcenti. Apvienojot pamatā kopīgo, bet saturiskajā izvērsumā – atšķirīgo, ir iespējams aptvert plašāku stratēģisko virzienu un tematisko grupu spektru, atbalstīt potenciālu un stiprināt zinātnisko kapacitāti, bet atteikties no jomu dublēšanās un nodrošināt resursu konsolidāciju. Apvienojot izkliedētos resursus, iespējams attīstīt arī darba tirgum potenciāli nepieciešamus jaunus virzienus. Izglītības iespēju paplašinājums, universālas izglītības piedāvājuma misija, kā zināms, ir atbilstoša universitātes tipa augstskolai pēc būtības, un šis aspekts reģiona attīstībā ir īpaši svarīgs.
Paturot prātā, ka augstākajai izglītībai ir jābūt cieši saistītai ar ekonomiskiem apsvērumiem, gribas atgādināt, ka augstākās izglītības sistēma pamatā ir tautsaimniecības un sabiedrības attīstības virzītājspēks, un tieši šim aspektam būtu jābūt visu reformu pamatā. Kurzemes Universitātes izveide ir ambiciozs, potenciāli sarežģīts un laikietilpīgs projekts, tomēr, pēc LiepU padomes domām, tas ļautu iecerēto reformu veikt valstiski atbildīgi un saskaņā ar augstākās izglītības misijas izpratni. Jācer, ka diskusijas par šo alternatīvo risinājumu būs brīvas no šauri politiskām vai personīgām interesēm, kas varētu novirzīt no reformas pamatmērķiem.
1 Skat.: Hildesheimas universitātes darba grupas materiālu un dokumentu kopa, 2008. Pieejams: LiepU.
2 Liepājas pilsētas domes vēstule Kārlim Šadurskim un LR Izglītības un zinātnes ministrijai, 07.03.2003., Nr. 32203/1.-19./32203.
3 LR IZM vēstule Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājam Uldim Seskam, 03.04.2003, Nr. 1-14/94.
4 LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vēstule LPA rektorei Guntai Smiltniecei, 22.04.2003., Nr. 1-05/1722.
5 LiepU attīstības stratēģija 2016.–2020. gadam (pagarināta līdz 2023. gadam). Pieejams: https://www.liepu.lv/uploads/dokumenti/LiepU_attistibas%20strategija%202016-2020_pagarinata%20lidz%202023.gadam_25.01.2021.pdf
6 Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
7 Rīkojuma projekts "Par valsts augstskolu tipiem". Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/b6bd185b-d524-4e47-8164-1de98c853c77
8 Turpat.
9 Par Valsts augstskolu stratēģisko specializāciju. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/fbcf936d-42dc-42a4-ad6a-8573938a943e