Laikapstākļi svētdienas vakarā, kad jahta izgāja no Rīgas jahtkluba "Auda", tai izveidoja varavīksnes vārtus.
Neskatoties uz pretvēju un lielajiem viļņiem, jau pirmdien ap pusdienlaiku jahta bija Ventspilī, kur vēl tika nomainīta bura, atvesti komandas krekli, un jau vakarā tā devās "non-stop" pārgājienā uz Ķīli.
Daļa komandas ir pieredzējuši burātāji, kamēr citi uz jahtas nokļuvuši faktiski nejauši. Es pati burāju ceturto sezonu un komandai pievienošos Ķīlē uz nākamo posmu līdz Gērnsijai, bet vēl Rīgā pajautāju dažiem komandas biedriem par emocijām pirms šī piedzīvojuma.
Burāšanas klubā "Nautica" apvienojušies cilvēki, kas ikdienā dara dažās lietas, bet tos vieno brīvības sajūta, kas pārņem, izejot no ostas, un gaidas, kas sekos aiz nākamās jūdzes. Kapteinis Askolds burā jau desmitiem gadu, tāpēc prasīju, kādam jābūt cilvēkam, lai dotos tik garā burāšanas pārgājienā. Uz to viņš atbildēja: "Atvērtam, komunikablam un ārpus "kastes"." Smējos – vai tad introverti cilvēki nevar burāt?! Uz to kapteinis atbildēja: "Komanda jau tomēr ir kopums!"
Un tam varu piekrist no savas pieredzes, burājot ar "klubiņu" tepat pa Baltijas jūras salām. Parasti komandai nākas "sadzīvot" pa nedēļai, bet šoreiz daži komandas biedri būs kopā pat pusotru mēnesi. Man tā diemžēl būs tikai nedēļa. Gērnsijā daļa komandas atkal nomainīsies, un jahta tālāk dosies uz Gibraltāru, pēc tam – līdz Barselonai.
Tik ilgā ceļā dodoties, rodas vairāki praktiski jautājumi: kā stūrē, kur guļ, ko ēd? Īsi par tiem pastāstīšu.
Burāšanas klubam "Nautica" ir viena no lielākajām buru jahtām Latvijā. Uz tās ir 4 divvietīgas kajītes ar tualeti, ko var pārvērst arī par dušu; vēl viens var gulēt salonā. Turpat ir arī virtuve ar visu nepieciešamo. Kad ir lieli viļņi, labāk gan uzturēties uz klāja. Tiesa, mūsdienu medicīna nodrošina dažādus palīglīdzekļus, lai nebūtu jāuztraucas par jūrasslimību. Kapteinis Askolds gan saka, ka jūrasslimība nemaz nav tik izplatīta – tā piemetas mazākajai daļai komandas.
Uz klāja jebkurā gadījumā jāatrodas tiem, kam konkrētās stundās iedalīts tā saucamais "watch", – jahtu var stūrēt arī autopilots, taču vienmēr jāuzrauga, vai netuvojas kāds cits kuģis. Protams, labvēlīgos laikapstākļos ir prieks uzvilkt buras un izbaudīt laivas pamata būtību.
Uz jahtas vienmēr jābūt līdzi gan ziemas, gan vasaras drēbēm, jo laikapstākļi līdz galam nav prognozējami. Īpaši tik garā pārgājienā dodoties, var rasties jautājums – vai ir iespēja drēbes izmazgāt? Jā, jahtklubos ir pieejamas gan veļasmašīnas, gan normālas dušas. Komandai gan veļas diena trāpījās jau Ventspilī, jo slikti aizvērto lūku dēļ daļa drēbju bija jāžāvē.
Taču burāšanas īpašākā lieta, protams, ir iespēja būt visciešākajā saskaņā ar stihijām un 24/7 izjust dabu. Man pašai kā diezgan kontrolējošai būtnei tā ir arī mācība, ka ne visu var ietekmēt.
Lai komandai labs ceļavējš! Un uz tikšanos jau drīzumā!
* Burāšanas termins: laiva nevis brauc, bet iet.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!