Edgars Bergholcs: Slazds saules paneļu uzstādītājiem  (5)

Saules paneļi un pasīvās mājas ir tuvās nākotnes jautājums – visticamāk, desmit līdz divdesmit gadu laikā pietiekami daudz jauno un pašreizējo projektu pāries uz pasīvo būvju konceptu – paši ražos savam patēriņam zaļo enerģiju. To rāda jau skandināvu pieredze, un neizbēgami tā ir arī Latvijas nekustamo īpašumu tirgus nākotne.

Tāpēc kā pozitīvu soli varu minēt jaunos valsts atbalsta instrumentus grantu veidā, ko paredz "Altum" un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atvērtās programmas. Diemžēl mēs kā nozares asociācija redzam būtiskus trūkumus, pat neloģiskumu valsts regulējumā šī atbalsta saņemšanā. Turklāt regulējums paver labvēlīgu augsni negodīgai konkurencei un tirgus kropļošanai, kā rezultātā privātmāju īpašnieku prieks par ietaupīto naudu un gaidas saistībā ar uzstādītajiem saules paneļiem pārvērtīsies dziļās vilšanās sajūtās un ilgā atrakstīšanās procedūrā ar valsts iestādēm.

Kopā ar "Gemius" veicām aptauju, kurā katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs atzina, ka apsver domu uzstādīt saules paneļus savai privātmājai. Tomēr Latvijas iedzīvotāju maksātspēju nevaram salīdzināt ar Skandināvijas valstu.

Uz papīra valsts atbalsts līdz 4 tūkstošiem eiro, dzīvē – 2 tūkstoši eiro

Kā asociācija esam vērsušies pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ar lūgumu atcelt prasību valsts atbalsta saņemšanai, kas nosaka, ka dzīvojamās mājas pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas iekārtas uzstādītā jauda nedrīkst pārsniegt 50% no pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes. Naudas izteiksmē tas nozīmē, ka vidusmēra mājsaimniecība regulējuma ietvaros drīkst uzstādīt saules paneļus ar 6 līdz 7 kW jaudu, saņemot valsts atbalstu aptuveni 2000 eiro apmērā maksimālā 4000 eiro granta vietā.

Ņemot vērā, ka saules paneļu uzstādīšanas kopējās izmaksas ir mērāmas vairāk nekā 10 tūkstošu eiro apmērā, 2000 eiro nav liels atbalsts, tāpēc privātmāju īpašnieki līdzekļu ekonomijai bieži vien izvēlas nekvalitatīvus ražojumus, tādā veidā vēlāk vēl atmaksājot valstij tās piešķirto atbalstu.

Kā valsts var cīnīties ar nekvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem

Latvijā saules paneļu bums sākās salīdzinoši nesen, it īpaši līdz ar energoresursu krīzi valstī un pasaulē. Attīstoties salīdzinoši jaunai nišai, vienlaikus pieaug arī piedāvājuma spektrs. Diemžēl mūsu likumiskais ietvars ļauj veiksmīgi attīstīties arī tā saucamajām viendienīšu kompānijām, kas tirgo un uzstāda nekvalitatīvu produktu – lietotu vai Eiropas Savienībai neatbilstošu saules paneļu vai to iekārtu produkciju, kas ir lētāka salīdzinājumā ar vidējo tirgus cenu. Turklāt vairumam no tiem nav iepriekšējas pieredzes šādu pakalpojumu sniegšanā, vai arī mācības notiek, eksperimentējot ar klientu.

Nepietiekami stingrais regulējums attiecībā pret ražotāja produkta kvalitāti veicinājis, ka Latvijas elektromateriālu tirgū parādījušies līdz šim nezināmi uzņēmumi, kuri importē ļoti zemas kvalitātes saules paneļus un iekārtas. Šādi uzņēmumi ne tikai nespēs nodrošināt atbilstošu saules paneļu darbību un garantijas remontu vai to aizstāšanu, bet arī radīs nepieciešamos priekšnoteikumus, lai atbalsta saņēmējs nespētu vismaz piecus gadus pēc projekta līguma parakstīšanas nodrošināt projekta līgumā iekļauto iekārtu ekspluatāciju un sasaisti ar īpašumu kā neatņemamu tā sastāvdaļu, kas novedīs pie neskaitāmām tiesvedībām ar atbalsta saņēmēju par visa atbalsta saņēmējam izmaksātā atbalsta atgūšanu.

Vēl būtisks faktors, kuru mēs kā asociācija aicinām ņemt vērā atbildīgās iestādes, ir normatīvo aktu bāze, kas ļauj negodprātīgiem komersantiem un "viendienīšiem" izvairīties no dabas resursa nodokļa nomaksas. Tas nostāda nevienlīdzīgās konkurences pozīcijās ar godprātīgiem uzņēmējiem, kas atbilstoši normatīvajam nozares regulējumam reģistrē savu darbību Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijā.

Lai izpildītu birokrātiskās prasības, uzstādītās iekārtas jādemontē

Nolikumā noteikts, ka, iesniedzot projekta dokumentus atbildīgajā iestādē, projekta realizētājs iesniedz arī elektroenerģijas ražošanas iekārtas uzstādīšanas vietas fotofiksāciju, tai skaitā uzstādītās iekārtas tehnisko rādītāju vai uzstādītās iekārtas modeļa koda fotofiksāciju.

Uz papīra viss pareizi uzrakstīts, bet dzīvē ir "neliela" aizķeršanās – saules paneļiem atbilstošie dati ir norādīti uz saules paneļu aizmugures daļas, ar kuru tie tiek piestiprināti pret māju jumtiem. Līdz ar to, lai veiktu datu pārbaudi un izpildītu prasību par fotofiksāciju, tie būtu jādemontē.

Lai risinātu šo problēmu, pietiktu ar apliecinājumu par uzstādīto iekārtu iegādi, piemēram, šādu kvalificēto uzņēmumu izsniegtajām pavadzīmēm (pirkumu apliecinošiem dokumentiem), kur norādīti iekārtu identificējošie rādītāji.

Kā sakārtot pakalpojuma sniedzēja tirgu

Šoreiz teiciens "jo vairāk tirgū dalībnieku, jo labāk" nebūs vietā, jo pie pašreizējiem tirgus apstākļiem un zināšanu trūkuma zaudētājs ir privātmājas īpašnieks. Tāpēc būtisku lomu tirgus regulācijā vajadzētu ieņemt valstij, veidojot kvalificēto uzņēmumu sarakstu ar dalībniekiem, kas spēj izpildīt noteiktus kritērijus. Piemēram, nodokļu parāda neesamība, samaksātais dabas resursa nodoklis par piegādātajiem elektromateriāliem, pieredze elektromateriālu tirdzniecībā un atbilstošos projektos, spēja nodrošināt piegādāto un uzstādīto iekārtu ekspluatāciju visā projekta darbības laikā, nodrošinot uzstādīto iekārtu garantijas apkalpošanu.

Nobeigumā – saules paneļi ir nākotne

Esmu jauns saules paneļu lietotājs, bet mana pirmo trīsarpus mēnešu pieredze lauž visus iespējamos mītus par Latviju kā zemu elektrības ražotāju no saules paneļiem. Uz jumta uzstādītā 10 kW bāzes stacija šajā īsajā laika posmā ir saražojusi jau 5 MW elektrības. Varu iedrošināt ikvienu privātmājas īpašnieku spert šādu soli, jo Latvijā ar kvalitatīviem saules paneļiem var saražot elektrību pašpatēriņam. Turklāt arī viss tehniskais process būvniecības saskaņošanai ir vienkāršots, tāpat kā pieslēgšanās "Sadales tīkla" infrastruktūrai.

Vienlaikus ceru, ka spēsim kopā ar atbildīgajām ministrijām un valsts iestādēm sakārtot tirgu, lai mūsu iedzīvotāji neciestu no nekvalitatīva pakalpojuma radītajām sekām – zemām ražošanas jaudām, dārgas ekspluatācijas, bojāta jumta, īsa darbības laika, valsts atbalsta zaudēšanas u. tml.