"Oi, kak vkusno!" Andrejs šmakstināja un čāpstināja jau nepieklājīgi skaļi, ņemot vērā, ka atradās publiskā vietā. Bet – ko gan darīt, ja tik gardi? Jocīgākais bija tas, ka Andrejs tobrīd neko neēda, bet skatījās uz paša nupat "Twitter" ievietoto attēlu ar pusdienu piedāvājumu rūpnīcas "VEF" ēstūzī "Vefietis" no 80. gadiem.
Andreja Mamikina vārds nav atrodams kandidātu sarakstos 14. Saeimas vēlēšanām, tāpēc kļūst vēl jo amizantāki centieni uzrunāt vienīgo sabiedrības daļu, kurai varētu patikt šādas nostalģijas atraugas pēc brašā "VEF" ēstūža gulaša un kaut kā, kas bildē izskatās pēc putukrējuma vistas buljonā. Tie ir cilvēki, kas Atmodas laikā būtu stāvējuši interfrontes pusē un šobrīd droši vien balsotu par to partiju, kuru mēs visi domājam, bet skaļi neteiksim.
Andrejs "Twitter" nav pārāk aktīvs – ja neskaita pēdējo dienu jaunumus par tiesvedību saistībā ar atstādināšanu no amata Valsts darba inspekcijā. Ja neskaita to, tad ieraksti ir visai neregulāri. Šad tad ir pa dažiem ierakstiem dienā, šad tad – nedēļu klusums. Diezgan saprotams – diez vai Mamikina mērķauditorija dzīvo "Twitter". Tomēr interesanti, ka šajā ar izteiktiem viedokļu burbuļiem pilnajā soctīklā būtisku proporciju no Mamikina ierakstiem veido ainiņas no dzīves Latvijā padomju okupācijas laikā. Protams, ar viegli saldsērīgu nopūtu par aizgājušajiem labajiem laikiem, kurus derētu tā kā atgriezt.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!