Kopš pērnā gada vasaras cenu līmenis Latvijā ir kāpis ļoti strauji. Inflācijas ātrais novērtējums par jūliju rāda, ka šobrīd vidējais patēriņa grozs ir par 21% dārgāks nekā pirms gada. Tik straujš cenu kāpums ietekmē ikvienu, turklāt īpaši asi tas izjūtams uz iepriekšējās desmitgades fona, kad inflācija bija vidēji tikai nedaudz virs 1% gadā.
Inflācijas temps ir pārsniedzis 2008. gada pīķi, kas toreiz bija sekas ekonomikas "pārkaršanai". Daudziem joprojām atmiņā spilgti iespiedušies tādi termini kā "fiskālā konsolidācija" un "pretinflācijas plāns". Tomēr tagad situācija būtiski atšķiras – inflācijas dzinēji ir citi, un līdz ar to arī risinājumi ir citi. Valdībai pieprasījumu mazinoši un ekonomiku bremzējoši instrumenti būs jāizmanto, ja inflācija iesakņosies, ja izveidosies cenu – algu spirāle, kas inflāciju dzen uz priekšu pašu no sevis. Lai tas nenotiktu, pārdomāta un piesardzīga fiskālā politika – iespēju robežās atbalstoša, bet ar drošības rezervi – joprojām ir princips, ko vērts ievērot.
1. attēls. Inflācija jeb patēriņa cenu pārmaiņas Latvijā (pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, %)