Dainis Lemešonoks: Preiļu ESKO 'keiss': korupcijas banalitāte  (1)

(Nepacietīgajiem: minētais "keiss" ir stāsts par apgaismojuma ierīkošanas "pilna servisa" uzņēmuma daudzām uzvarām pašvaldību konkursos – nereti ar dīvainiem noteikumiem piegādātās preces parametriem, pat samazinātām tehniskajām prasībām. Kā rādās, uzņēmuma "panākumu atslēga" ir konkrēts darbinieks – vienlaikus padomnieks šajās pašvaldībās pie varas esošās partijas līderim. Pagaidām skandāls izcēlies vienīgi Preiļos.)

Protams, pirmais, kas iešaujas prātā – korupcijas UZTVERES indeksa mērījumi –, ir īpašs stāsts. To nomācošie rezultāti, pieļauju, sakņojas hroniskā un pat demonstratīvā neuzticībā, ko liela daļa sabiedrība izrāda "šitās valsts" varai un iestādēm. Pārliecība, ka "visi tur zog", rada brīnišķu morālā pārākuma sajūtu, attaisnojot paša/-as pirktas kontrabandas cigaretes vai pierakstījumus tāmē.

Nesmejieties: ticu, ka KNAB savu maizi velti neēd. Gan jau iestādei viss kārtībā gan ar progresu izmeklētās un tiesai nodotās lietās, gan ar pērkamības profilaksi. Ko lieki līst statistikas džungļos... Kā citādi Jēkabs Straume būtu sekmīgi izkļuvis no Saeimas balsojuma dzirnakmeņiem? Diez vai viņam ir sakrātas "mapītes" par visiem tautas vietniekiem.

Man gribējās cerēt, ka visa KNAB, prokuratūras, tiesu (tāpat arī NVO un vēl atlikušo reālo masu mediju) rosība ir iedzinusi pietiekamu bijību potenciālajos biroja "klientos". Savaldot bailīgākos un racionālākos, bet avantūristiem un nelabojamajiem liekot meklēt, atvainojos, "intelektuāli ietilpīgākas" lēmumu pirkšanas shēmas.

Ne sū... vella! Stāsts par Preiļu (un citu novadu) lukturiem ieblieza man kā ar āmuru pa pieri. Prasta – vētraino deviņdesmito gadu "cienīga", pašpārliecināti neprātīga – lieldūšība par savu neaizskaramību! Aiz pazemojuma sāpēm pat, re, nočiepu virsrakstu no Hannas Ārendtes...

***

"Keisa" detaļas. Preiļu novada pašvaldības opozīcijas deputāti uzstāja (citu brīvi pieejamu avotu neatradu), ka viņi nesen izsludinātajā apgaismojuma iepirkumā ir atklājuši iespējamas nelikumības pašvaldības darbā un nelietderīgi izšķērdētus pašvaldības līdzekļus. Runa ir par ESKO (pilna servisa apgaismojuma pakalpojumu), kas zināmu apsvērumu dēļ – par to tālāk! – pašvaldībās ir kļuvis populārs.

Deputāti ziņoja, ka viņiem "bažas rada" pašvaldības Juridiskās un iepirkumu daļas un Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas rīcība. Tās, iespējams, mērķtiecīgi lobējot SIA "RCG Lighthouse" (RCG). "Pēc būtības" šīs domes administrācijas daļas ignorējot Iepirkumu uzraudzības lēmumu, ar ko tika apturēts iepriekšējais iepirkums, jo tas nepamatoti ierobežoja konkurenci un nesamērīgi paaugstināja iepērkamo preču cenu. Opozīcijas uzstājībai izdevās apturēt arī šo iepirkumu.

Pretenziju būtība

1. Iepirkuma tehniskā specifikācijā pretendentiem prasa, lai tie iepriekšējo piecu gadu laikā kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm būtu noslēguši un izpildījuši vismaz divus līgumus par LED apgaismojuma pilna servisa pakalpojumiem.

Katrā šajā līgumā kopējais "apgaismojuma vienību" (LED laternu) skaits nevar būt mazāks par trīs simti vienībām. Toties šie līgumi var būt arī izpildes stadijā. Jā, jūs uzminējāt: šāda pieredze no visiem pretendentiem bija tikai RCG!

2. Iepirkuma tehniskajā specifikācijā ir ierakstīti līdz milimetram konkrēti gaismekļu izmēri. Ja iepirkuma mērķis ir elektroenerģijas patēriņa samazinājums, tad kādēļ to Preiļu pašvaldība cer sasniegt vienīgi ar konkrētām laternām, kādas piedāvā konkrēts pretendents? Vai tiešām – kā vaicā iepirkuma kritiķi – energoefektivitāti nepanākt ar dažus milimetrus īsāku vai garāku gaismekli?

3. Savukārt Preiļu novada iepirkuma tehniskā specifikācijā netika prasīti nekādi testa protokoli vai sertifikāti, kas apliecinātu, ka piegādāti tiks tiešām tehniski kvalitatīvi gaismekļi. Piemēram, Rīgas pašvaldība savā šīgada ielas gaismekļu iepirkumā pieprasīja uzrādīt astoņus šādus testus vai sertifikātus. Pašvaldības "nozīmētajam uzvarētājam" RCG ar tiem būtu kādas problēmas, ko šādi cenšas atrisināt?

***

Tā tiešām šķiet banalitāte: izvirzīt nesamērīgi augstas prasības vēlamā pretendenta pieredzei, bet ļoti zemas prasības – piedāvāto apgaismes ierīču kvalitātes apliecinājumam, sertifikātiem un testēšanas atskaitēm. Rezultātā pretendentu loks ierobežojas līdz vienam, bet, atļaušos apgalvot, zemas kvalitātes prece tiek pārdota par salīdzinoši augstu cenu.

Pašvaldību izsludinātos iepirkumos par apgaismojuma ierīkošanu RCG līdz šim uzvarējusi Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī; Mārupes, Priekules, Alojas, Rūjienas, Engures, Limbažu, Tukuma, Valkas, Apes, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Kandavas, Balvu, Valmieras un Aizkraukles novados. Kopumā ir saņemti pasūtījumi par nedaudz vairāk kā miljonu eiro. Visus šos ESCO iepirkumus vieno tas, ka netiek prasīti Eiropā respektēti, "trešās puses" izsniegti sertifikāti. Piemēram, ENEC sertifikāts, ko ir pašsaprotami pieprasīt Igaunijā un citās ES valstīs. Savukārt Baltinavas pagasta LED apgaismojuma pilna servisa pakalpojuma jeb ESCO cenu aptaujas tehniskajā specifikācijā jau ir iekļauts RCG piedāvātā produkta attēls!

Vairākās pašvaldībās (nē, ne visās!) iepirkumu izsludināšanas un līgumu slēgšanas laikā pie varas bija domnieki, kas pārstāv Latvijas Reģionu apvienību. Savukārt Aivars Draudiņš – RCG darbinieks, kurš veido sadarbību ar pašvaldībām – vienlaikus ir šīs partijas biedrs un tās priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka, padomnieks.

(Draudiņš, kādreiz tēvzemietis, ir latvju politikas veterāns – visai ietekmīgs un kolorīts Rīgas domnieks pagājušā gadu tūkstoša pēdējā desmitgadē. Nesen strādāja VARAM, bija ATR īstenošanā iesaistīts valsts sekretāra vietnieks. Patlaban viņš strādā arī par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas padomnieku.)

Ja LRA līderis tiešām nemanīja šādas "sakritības", viņam derētu apmeklēt acu ārstu, pārbaudīt dzirdi un varbūt veikt arī IQ testu.

***

Uz manu vēstuli par šīm dīvainībām KNAB Komunikācijas nodaļa atbildēja, ka birojs "savas kompetences ietvaros ir pievērsis uzmanību faktam par pašvaldību iepirkumiem, kuros uzvaru guvusi juridiskā persona SIA "RCG Lighthouse"". Turu īkšķi, lai uzmanība konkretizējas! Tāpat gribas būt optimistam par laipno atbildi no VARAM: "Pateicamies Jums par sniegto informāciju par pašvaldības darbību, kas būs noderīga turpmākajā ministrijas darbā."

No Preiļu novada domes priekšsēdētāja Ārija Vucina savukārt pienāca apjomīgi detalizēts skaidrojums, kāpēc pašvaldības ieskatā tagad ar (atcelto) iepirkumu viss ir pilnīgā kārtībā.

***

Vēl viens "keisa" aspekts. Lai pašvaldībām būtu lielāka interese RCG piedāvājumā, valsts finanšu institūcija "Altum" šim uzņēmumam nodrošināja "energoefektivitātes aizdevumu ESKO (pilna servisa apgaismojuma pakalpojumam)". Vietvarām tika solīts ietaupījums, ja tās mainītu līdz tam lietoto apgaismojumu uz jaunu, "piemērojot ESKO darbības konceptu".

Kāds trauksmes cēlājs – "koncepta" un RCG kritiķis – atgādina (gan varbūt ne šim mērķim stratēģiski pareizā "tribīnē"): šī SIA daudzus gadus ar "zaļajām obligācijām" ir pastarpināti piederējusi "Altum". Tiklīdz sākās aizdomas par iespējamiem konkurences pārkāpumiem, iestāde 2021.gada nogalē pastarpināto dalību RCG pārtrauca. Arī ESKO "brends", šķiet, tieši tāpēc ir pazudis no Preiļu otrā iepirkuma nosacījumiem, taču šis piedāvājums paliek spēkā anonīmi.

Abas "sadarbības partneres" nejūtas traucētas turpināt tērēt valsts – rupjāk izsakoties, nodokļu maksātāju! – naudu apgaismes līdzekļu izplatīšanā. Ķīnā ražotu – sauciet par rasistu, bet, manuprāt jau tāpēc vien šaubīgu! – un "Alibabā" lēti nopērkamu (~40€). Tāpat droši vien ir vērts atcerēties: pašvaldībām iepirkumu tehnisko dokumentāciju sagatavo SIA "LBRA", "Altum" reiz devīgi nolīgts energoefektivitātes konsultants. Kam īsti par labu – ESKO vai novadiem un pilsētām – tas tiek darīts?

Līdzīgas aizdomas šobrīd vējo ap Rīgas Tehniskās Universitātes 450 tūkstošus vērto "pilna servisa apgaismes pakalpojuma" iepirkumu. Mēneša laikā pretendentiem ir jāspēj veikt aprēķinus un auditu apmēram 37 tūkstošu kvadrātmetru platībai.

Citi, izņemot "nozīmēto uzvarētāju" RCG , visticamāk, vienkārši nevarēs iekļauties termiņā. Turklāt kvalitātes prasības – inženieru kalvē! – to mazprasīgumā šķiet aizdomīgi labvēlīgas "ķīniešu lukturiem".

***

Atsaukšos te uz prātulu, ko mums, žurnālistiem, kādā reiz Rīgas SSE rīkotā seminārā – brīžiem pārabsolutizētās nevainīguma prezumpcijas "apiešanai" – piedāvāja Augstākās tiesas locekle: ja kāds gāzelējas kā pīle, krekšķ kā pīle, peld kā pīle – tad tā atzīšanai par pīli nebūt nav vajadzīgs tiesas spriedums!

Atvainojos, ka/ja sabojāju garastāvokli arī Tev, lasītāj!