Nensija Pelosi, apmeklējot Taivānu, spodrināja demokrātu spalvas pirms ASV Kongresa vēlēšanām un kārtējo reizi atgādināja, ka ASV ir lielvara. Otrs atgādinājums bija par to, ka bez realpolitikas pastāv arī normatīva ārpolitika, kas balstās uz vērtībām, nevis tikai uz varas, ekonomisko labumu un nacionālās drošības vairošanu.
Vašingtonas īstenotās "Vienas Ķīnas politika" ir attaisnojama realpolitikas kategorijās, bet tai ir maz sakara ar morāli starptautiskajās attiecībās. Ķīna piedzīvoja uz savas ādas Japānas militāristu agresiju Otrā pasaules kara laikā, līdzīgi, kā PSRS piedzīvoja nacistiskās Vācijas iebrukumu. Karš deva abām komunistiskajām valstīm nonākt tur, kur tām nav nekādu morālu iemeslu būt – ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu grupā. Abas valstis ir staigājušas pa līķiem, būvējot kreiso utopiju. Krievija nomainīja fasādi un turpina staigāt pār līķiem Ukrainā – valstī, kura jau izcieta Golodomoru un citus padomju "jaukumus", ko piegādāja maskavieši. Neskatoties uz to, turpinās absurds starptautisko tiesību īstenošanā, jeb pareizāk – neīstenošanā, proti, agresoram, kas atbalsta (lasi – īsteno!) terorismu, ir veto tiesības ANO DP.
Šajā rakstā turpinu divās DELFI publikācijās (06.06.2022. un 06.07.2022.) iesākto analīzi par ANO nepieciešamajām reformām, šoreiz koncentrējoties uz to, ko pati Ukraina drīzumā varētu darīt starptautiskajā arēnā. Mērķis nav pamācīt Ukrainu (kura varonīgi cīnās visas brīvās pasaules labā), drīzāk – vairot atbalstu Kijivai, brīdī, kad tā spers nepieciešamos soļus ANO reformu iniciēšanā. Turklāt par daļu no rakstā minētā Ukraina jau ir paudusi savu nostāju. Viena no tādām epizodēm Kijivas diplomātijā ir Ukrainas pastāvīgā pārstāvja ANO Sergija Kisļica uzstāšanās ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas plenārsēdē par darba kārtības 123. punktu "Jautājums par taisnīgu pārstāvību un dalībnieku skaita palielināšanu Drošības padomē un citi jautājumi, kas saistīti ar DP" 2021. gada 16. novembrī.