Delfi foto misc. - 82260
Foto: Privātais arhīvs
Latvijas darba tirgū situācija kļūst arvien dramatiskāka – kopš 2010. gada ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits būtiski sarucis. Saskaņā ar Latvijas Oficiālās statistikas portālu ekonomiski aktīvajā grupā 2010. gadā Latvijā bija 1 042 000 cilvēku, bet 2021. gada noslēgumā – jau tikai 889 tūkstoši cilvēku.

Šīs cilvēku grupas samazināšanās ietekmē neskaitāmi daudz jomu valsts un privātā sektorā, tajā skaitā arī darba roku trūkumu uzņēmumos. Lai kāda būtu motivācija, situāciju darba tirgū neuzlabo arī termiņuzturēšanās atļauju noteikumu maiņa. Uzņēmēji norāda – trūkst gan augsti kvalificēta darbaspēka, gan vienkāršā darba veicēju. Augsti kvalificētu darbinieku jautājums nav šī raksta apskates temats, bet attiecībā uz vienkāršo darbu veikšanu rodas jautājums – kā situācijā, kad darbaspēka akūti trūkst, varam atļauties neredzēt tās sabiedrības grupas, kuras var un vajag iekļaut darba tirgū? Runa ir par


  • cilvēkiem ar invaliditāti,

  • jauniešiem bez darba pieredzes;

  • cilvēkiem pirms pensijas vecumā;

  • ilgstošiem bezdarbniekiem.

Ja runājam tieši par cilvēkiem ar invaliditāti, tad Nodarbinātības valsts aģentūras statistika rāda – šo cilvēku skaits bezdarbnieku statusā ir nemainīgi augsts, pēdējo 10 gadu laikā tie ir 9,4% - 13,8% no kopējā bezdarbnieku skaita valstī. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo šeit redzam apmēram 8000 – 10 000 cilvēku, kuri jau ir pabijuši darba tirgū, kuri vēlas palielināt savu neatkarību, vēlas justies vērtīgāki, noderīgi, pelnīt naudu un maksāt nodokļus.

Šie cilvēki ir neredzams darbaspēks, kas vēlas tikt aktivizēts un no nodokļu sloga kļūt par nodokļu maksātājiem, strādājot veikalos, degvielas uzpildes stacijās, ražošanas uzņēmumos, piegādes uzņēmumos un daudzās citās vietās, kur nepieciešams cilvēka klātbūtne.

Nevar noliegt – daudziem no šiem cilvēkiem nepieciešams palielināt digitālās, sociālās un citas konkrētajai sfērai nepieciešamās prasmes, daudziem no viņiem trūkst darba tirgū tik nepieciešamās pašapziņas, bet tas ir risināms jautājums, un galvenais taču ir acīmredzams – Latvijā ir cilvēki, kuri vēlas strādāt. Darbā ar diskriminētajām grupām uzņēmējs netiek atstāts viens – var lūgt padomu un palīdzību gan tādiem sociālajiem uzņēmumiem kā Ligero un Sonido, gan dažādām nevalstiskajām organizācijām - Apeirons, Sustento un citām.

Sociālās uzņēmējdarbības būtība ir pamanīt problēmu, pievērst tai uzmanību un veicināt neordināru, iespējams, iepriekš nerealizētu risinājuma veidu. Ja sociālā uzņēmējdarbība ir ciešā sakabē ar valsti un privāto sektoru, tiek rasti sociāli atbildīgi un vērtīgi risinājumi problēmām, kas šķiet iestigušas un neatrisināmas. Viens no šādiem neordināriem risinājuma veidiem ir darba iespēju festivāls "Visiem!".

Šis projekts radies uzņēmumā Ligero, lai veidotu vidi, kur satikties Latvijas neredzamajam darba spēkam un uzņēmējiem, kuriem trūkst tik ļoti vērtīgo darba roku. 16. septembrī Rīgā, Vērmanes dārzā, no plkst. 16:00 līdz 22:00 notiks jau trešais darba iespēju festivāls. Uz šo pasākumu ir aicināti visi darba meklētāji, interesenti un arī tie, kuri vēlas mainīt arodu un ieskatīties dažādu profesiju aizkulisēs, piemēram, iekāpt trolejbusa vadītāja kabīnē vai izmēģināt jaudīgu zāles pļāvēju, ar kādu tiek aprūpēti Rīgas parki. Šogad pasākumam pieteikušies un darba iespējas piedāvā tādi uzņēmumi kā Rimi, Balticovo, McDonalds, Circle K, Rīgas Satiksme, Rīgas dārzi un parki, Nacionālie bruņotie spēki, Omniva, VUGD, G4S, Valsts nekustamie īpašumi un daudzi citi - kopā vairāk kā 40 uzņēmumu.

Cilvēkresursi ir Latvijas lielākā vērtība, un visu interesēs ir ekonomiski aktīvās iedzīvotāju grupas palielināšana. Daži risinājumi ir efektīvāki un ātrāki par citiem, viens no ātrākajiem, daudzpusīgākajiem un sociāli atbildīgākajiem soļiem būtu diskriminēto grupu iesaiste darba tirgū – nekavējoties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!