Delfi foto misc. - 78002
Foto: LETA
Ģeopolitiskā situācija, kas ietekmē līdz šim biežāk izmantoto energoresursu pieejamību un to izmaksas pasaulē, kā arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) zaļajiem mērķiem spiež ieviest jaunus risinājumus enerģijas ražošanā. Viena no salīdzinoši jaunām, taču patēriņa ziņā strauji augošām precēm Latvijā ir fotoelementu paneļi (FEP) jeb tautā sauktie saules paneļi, kas savu noieta kāpumu piedzīvo tieši šovasar. Alternatīvs risinājums, kas ļauj sasniegt zināmu neatkarību un drošības sajūtu daudzās mājsaimniecībās un uzņēmumos, taču tam ir arī savi zemūdens akmeņi, ar kuriem saskarsimies jau tuvākajā nākotnē, – elektropreču savākšanas un pārstrādes normu izpilde.

Saules paneļi atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā noteiktajam tiek klasificēti kā elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas jāsavāc un jāpārstrādā 65% apmērā no tirgū novietotā apjoma atbilstošajā kalendārajā gadā. Tātad, piemēram, ja šogad Latvijā tiktu uzstādītas 1000 tonnas saules paneļu, tad līdz šī gada beigām būtu jāsavāc un jāpārstrādā jau 650 tonnas. Jautājums ir, kā to izdarīt, ja uzstādītāji sola 20–25 gadus ilgu kalpošanas laiku un patērētāji ar to arī rēķinās.

Saules paneļi ir jauna prece. Respektīvi, tie tiek pirkti pirmo reizi 100% gadījumu – atšķirībā no veļasmašīnām un plītīm, kas 70–80% gadījumu tiek nomainītas no vecām uz jaunām. Maiņas gadījumā šīs nokalpojušās iekārtas ir iespējams savākt, tomēr jau šobrīd vecās elektrotehnikas savākšana ir liels izaicinājums – pietiekami daudz iedzīvotāju nodod veco elektrotehniku par samaksu kā metāllūžņus, kas ne vienmēr tiek uzskaitīti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!