Skolēnu, kam patiesi draud šāda trajektorija, Latvijā nekad nav bijis maz, un izskatās, ka viņu paliek aizvien vairāk. Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā projekta "PuMPuRS" palīdzību saistībā ar PMP 2019./2020. gadā saņēma vairāk nekā 10 tūkstoši skolēnu. Šis cipars atspoguļo tikai tās pašvaldības un skolas, kurās darbojas šī programma, un tos skolēnus, kuri ir atpazīti kā riskanti. Līdz ar to reālais skaits varētu būt reizināms vismaz ar divi, ja ne trīs – un mums vēl nav labu datu apkopojumu par pandēmijas ietekmi uz skolas pamešanu.
No skolēna dzīves perspektīvas izkrišana no izglītības sistēmas ir sliktākais, kas ar viņu var notikt. Tas diezgan drošticami paredz bēdīgu un nabadzīgu nākotni, sliktas, zemi apmaksātas darba iespējas un visas pārējās ap to saistītās nelaimes – destruktīvu vielu lietošanu, mentālās veselības problēmas, nestabilas ģimenes, vardarbību, nonākšanu ieslodzījuma vietās un tml. Kā noprotat, arī no sabiedrības viedokļa tas nav nekas izdevīgs – tie ir tūkstošiem jaunu cilvēku, kuriem nebūs iespēju veidot labāku nākotni sev un saviem bērniem un kuri lielā daļā gadījumu tiks uzturēti kādā no valsts apmaksātajām sistēmām ieslodzījuma vietās, sociālās palīdzības dienestos vai psihiskās un narkoloģiskās ārstniecības iestādēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!