LU antropologi: atklāta vēstule  (3)

Antropoloģijas studijas Latvijā pamatā finansē paši studenti. Valsts piedalās tikai divu programmu finansēšanā Latvijas Universitātē, katru gadu apmaksājot 8 un 5 studiju vietas attiecīgi maģistra un bakalaura līmeņa programmās. Pamata finansējumu mēs iegūstam gan no vietējo, gan ārzemju studentu iemaksām. Rīgas Stradiņa universitātes antropoloģijas studenti valsts finansējumu nesaņem. Antropoloģijas studiju programmas Latvijā ir unikālas ar to, ka tajās pamatā docē pasniedzēji ar ārzemēs iegūtiem doktora grādiem.

Kopš 2022. gada septembra LU antropoloģijas programmu beidzēji un drīz arī RSU programmas beidzēji nesaņems grādu antropoloģijā, bet gan grādu "socioloģijā un kultūras studijās" vai "socioloģijā", jo Latvijā grādus veido, izmantojot statistikas vākšanai paredzētu klasifikatoru. Kā mums raksta Akadēmiskās informācijas centra Studiju kvalitātes komisija 2022. gada 9. marta lēmumā: "MK noteikumu Nr.240 normas, kas nosaka akadēmisko grādu nosaukumu veidošanu, ir ar imperatīva rakstura saturu, respektīvi, tās nosaka slēgtu iespējamo iegūstamo grādu uzskaitījumu, kas nedod iespējas variēt ar zinātnes nosaukumiem grādos".

Šim regulējumam un tā interpretācijai ir vistiešākā finansiālā ietekme uz antropoloģijas programmu īstenošanu. Abas LU antropoloģijas programmas iepriekšējā studiju gadā izgāja ekspertīzi par to, vai tās ir humanitāra vai sociāla virziena programmas. Gan eksperti, gan studenti un absolventi, gan darba devēju pārstāvji vienbalsīgi norādīja, ka virziens nav būtisks, galvenais, lai programmas beidzējiem saglabājas grāda nosaukums antropoloģijā, kas tad ļautu atpazīt absolventu kvalifikāciju vietējā un ārzemju darba tirgū. Statistikas grupu izmantošana grāda nosaukumos ir nepamatota vairāku apsvērumu dēļ. Piemēram, apmācību socioloģijā valsts sedz lielākā apjomā – šogad studiju uzsākšanai LU socioloģijas programmās bija pieejamas attiecīgi 32 un 13 budžeta vietas bakalaura un maģistra programmās. Kāpēc studentiem vienā programmā jāmaksā pašiem par produktu, kuru iespējas iegūt citā programmā par valsts līdzekļiem ir trīs – četras reizes lielākas? Un galu galā, kāpēc vajadzīgas divas saturā atšķirīgas programmas ar ministrijas ieskatā vienādu kvalifikācijas rezultātu?

Regulējums pieņemts 2017. gadā, kad Latvijā jau teju 10 gadus pastāvēja trīs valsts akreditētas programmas antropoloģijā. Tas liecina, ka noteikumi izstrādāti pavirši, neņemot vērā situāciju pārraudzītajā nozarē Latvijā vai veicot labās prakses izpēti valstīs ar spēcīgu augstāko izglītību. Īsa antropoloģiska situācijas izpēte liecina, ka noteikumus izstrādājot, akadēmiskās vides pārstāvji bija saņēmuši solījumu, ka statistikas klasifikators tiks izmantots statistikai, nevis regulatoriem mērķiem, kuriem tā starptautiskais oriģināls arī nav paredzēts. Iepriekš definētu statistikas kategoriju uzlikts ierobežojums grādu nosaukumiem ietekmē daudzas nozares un principā nepieļauj izsniegt pēdējā laikā aktuālos starpdisciplināros grādus. Par to, ka nozares regulējums ir savstarpēji pretrunīgs un traucējošs, zinātnieki sūdzas jau ilgu laiku.

Latvijas izglītības politikā internacionalizācija ir viens no deklarētajiem mērķiem. Par antropoloģijas programmu apguvi Latvijā ir gatavi maksāt gan vietējie, gan ārzemju studenti un nelielā mērā arī valsts (Latvijā pašfinansētie studenti par studiju vietu maksā vairāk kā valsts, saņemot to pašu pakalpojumu un faktiski subsidējot kolēģus, kuri studē par valsts līdzekļiem). Esam ieguldījuši lielu darbu, lai piesaistītu ārvalstu studentus un aicinātu ārzemēs studējušos antropologus uz Latviju. Ministrijas veidotais regulējums traucē pašas veidotajai politikai. Mums raksta potenciālie studenti, jautājot par grāda izmaiņām un norādot, ka tomēr vēlas saņemt grādu atbilstoši programmas saturam un tāpēc mūsu programmu neizvēlēsies. Ir teju neiespējami bez plašāka kursa postsociālisma antropoloģijā un vietējās nomenklatūras tradīcijās palīdzēt reflektantiem izprast ministrijas sagatavotā normatīvā regulējuma loģiku un mērķus. Kopumā tagad atļautais grāds "socioloģijā un kultūras studijās" ar antropoloģijas saturu starptautiski nerada labu priekšstatu ne par diplomu, ne universitāti un valsti, kas to izsniegusi. Kvalifikācijas nosaukums ietekmē mūsu absolventu nodarbinātības iespējas un profesionālo identitāti. Salīdzinājumam, tas ir tāpat kā veikalā visam tūbiņu veidu iepakojumam atļaut tikai vienu marķējumu "Zobupasta", ierakstot MK noteikumos, ka ar nosaukumu "Zobupasta" valstī turpmāk apzīmē visu tūbiņveida iepakojuma saturu. Mājās pirkumu varēs vērt vaļā, lai saprastu, vai iekšā ir apavu krēms, špaktele vai tā pati zobupasta. Tad vēl iztēlojieties tūbiņveida preču eksporta iespējas, ja to marķējumu jāveido saskaņā ar vietējo regulējumu!

Jāpiebilst, ka arī mūsu akadēmiskie nosaukumi nav mazāk absurdi noregulēti. Kopš ministrijas regulējums vairs neļauj oficiāli saukties par antropologiem, mūsu tituli variē, izmantojot vairākus ministrijas atļautos nosaukumus: "Socioloģija un sociālā darba nozare", "Citas sociālās zinātnes, tai skaitā starpnozaru sociālās zinātnes un militārā zinātne" un "Mūzika, vizuālās mākslas un arhitektūra, kultūras teorijas apakšnozare". Galu galā antropologiem vēl ir paveicies, jo mūsu tuvākie kolēģi folkloristi tagad ir saucami par mūzikas, mākslas speciālistiem un arhitektiem. Šāda ministrijas pieeja zinātnei tikai kavē tās attīstību un internacionalizāciju, kā arī valstij tik nepieciešamo ārvalstīs kvalifikāciju ieguvušo speciālistu piesaisti un izglītības eksportu.

Lūdzam īstermiņā grozīt Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumus Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju"; lūgums un pamatojums atrodams vēstules pielikumā. Savukārt ilgtermiņā ceram uz profesionālu un pārdomātu nozares politiku, kas ļauj augstāko izglītību Latvijā padarīt par prestižu un eksportspējīgu jomu.

Ar cieņu

Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju nodaļas mācībspēki:

Aivita Putniņa, PhD (Kembridžas Universitāte, Lielbritānija)

Garets Jūens Hamiltons, PhD (Daremas Universitāte, Lielbritānija)

Zane Linde-Ozola, PhD (Līdsas Universitāte, Lielbritānija)

Artūrs Pokšāns, MHum antropoloģijā, doktorants (Tartu Universitāte, Igaunija)

Kārlis Lakševics, MHum antropoloģijā, doktorants (Vāgeningenas Universitāte, Nīderlande)

Ilze Mileiko, Dr.philol. (Latvijas Universitāte)

Māra Neikena, MHum antropoloģijā (Latvijas Universitāte)

Līna Orste, MHum antropoloģijā (Latvijas Universitāte)

Anna Elizabete Griķe, MHum antropoloģijā, doktorante (Latvijas Universitāte)

Kolēģu vārdā vēstuli parakstījusi

Aivita Putniņa, Antropoloģijas studiju nodaļas vadītāja