Esam piedzīvojuši transformāciju, kuras ietvaros no viena TV kanāla un vienas radiostacijas vietā mums ir pieejami simtiem TV un radiokanālu. Savu vietu un lomu nozīmīgi ir ieņēmuši ziņu portāli, būtiski paplašinājies preses izdevumu klāsts, ja raugāmies iknedēļas žurnālu virzienā. Vienlaicīgi, publiskajās debatēs mēs atgriežamies pie jautājuma par to, ka tradicionālie mediji zaudē auditoriju individuālajiem, kas, iespējams, nākotnē varētu novest pie pirmo izzušanas. Iztirzāsim to sīkāk piecos punktos, vai tā varētu būt?
Pirmkārt, vēsture mums māca, ka nekas nekur nepazūd. Kino un radio nav izzuduši televīzijas parādīšanās rezultātā, pat vinila plates nav pazudušas. Interesanti, bet radio, neskatoties uz tā drīzā gala prognozēm televīzijas ēras sākumā, joprojām ir viens no populārākajiem mediju kanāliem Latvijā un pasaulē. Atbilstoši pētījumu kompānijas Kantar apkopotajiem datiem Latvijā radio vismaz reizi nedēļā klausās 87%, savukārt ik dienu radio klausās 70,7% jeb 1 miljons 88 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Turklāt atsevišķs radio klausītājs vidēji dienā šai nodarbei veltījis 4 stundas un 6 minūtes.i Vēl interesantāki dati ir apkopoti ASV. Pētījumu uzņēmums Nielsen norāda, ka AM/FM radio ikdienas klausītāju skaits trīs gadu laikā pieaudzis par 29% vecumā no 18-49 un veido 79% no TV skatītāju kopskaita. Turklāt AM/FM radio ikdienā pavadītais laiks 18-49 gadus vecu cilvēku vidū ir tikai par pusstundu mazāks nekā televīzijā, un šī atšķirība strauji samazinās. Nielsen prognozē, ka minētajā vecumā grupā radio klausītāju skaits pārsniegs TV skatītāju skaitu jau 2024.gadā.ii
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!