Jevgenijs Ivanovs: Finansējuma pieejamība un iespējas uzņēmējiem – vai visi mājasdarbi jau paveikti?

Mazie uzņēmumi aizņemas aktīvāk

Pirms sešiem gadiem veicām pētījumu ar mērķi noskaidrot uzņēmumu finansiālo veselību un spēju aizņemties. Toreiz iegūtie dati rādīja, ka tikai aptuveni 20% jeb 20 000 uzņēmumu kvalificējas finansējuma saņemšanai, jo tiek izpildītas divas minimālās prasības, proti, uzņēmumam ir pozitīvs paškapitāls un, otrkārt –– pozitīva EBITDA. Par cerībām ieraudzīt labākus rādītājus liecināja ieviestais 0% nodoklis reinvestētajai peļņai, jo tam vajadzēja samazināt uzņēmēju vēlmi izvairīties no peļņas, lai nebūtu jāmaksā nodoklis. Un ir jau pirmie rezultāti – par aptuveni 10 procentpunktiem audzis to uzņēmumu skaits, kas kvalificējas aizņēmumam no uzņēmumiem, kuri iesniedz gada pārskatus.

Turklāt šobrīd lielākā aktivitāte vērojama starp mazajiem uzņēmējiem (ar apgrozījumu līdz 2 miljoniem eiro gadā). Izsniegtais finansējuma apmērs šī gada pirmajā pusgadā sasniedz 30 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā. Izsniegto summu apjoms ir pieaudzis gan finansējumam apgrozāmajiem līdzekļiem un nelielām investīciju vajadzībām, gan līzingam (automašīnām, lauksaimniecības tehnikai u.c.).

Lai gan sešu gadu laikā finansējamo uzņēmumu skaits ir pieaudzis, diemžēl joprojām rādītāji Latvijas uzņēmumu veselībai un spējai aizņemties ir zemāki nekā kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem. Salīdzinājumam, Igaunijas uzņēmumiem praktiski visiem jeb 96% ir pozitīvs paškapitāls, kas ir viens no kritērijiem, lai saņemtu bankas finansējumu, kamēr Latvijā tāds ir mazliet virs 60% uzņēmumu.

Kam banka ir un būs gatava aizdot?

Lai novērtētu uzņēmuma iespējas saņemt finansējumu, banka skatās gan uz uzņēmuma līdzšinējo darbību, gan pieejamo pašu finansējumu tālākai attīstībai. Pamata izvērtējumā uzņēmums tiek novērtēts pēc vairākiem rādītājiem – finanšu pārskati un apgrozījums, paškapitāls un tā pietiekamība, kā arī uzņēmuma spēja gūt peļņu.

Pirms vairāk nekā gada Finanšu nozares asociācija, kuras viens no biedriem ir arī Swedbank, prezentēja 15 punktu plānu jeb svarīgākos veicamos darbus līdz 2023. gadam finansējuma pieejamības veicināšanai uzņēmējiem, kas paredz arī jaunu produktu izstrādi ilgtspējīgu risinājumu finansēšanai un diskusiju ar publisko sektoru par valsts atbalsta programmām ilgtspējīgām iniciatīvām.

Pleca sajūta ilgtspējas jomā nepieciešama arī no valsts

Darbs pie ilgtspējīga finansējuma ir sācies jau pirms diviem gadiem - ar fokusu uz jaunajiem produktiem, kas sekmē pāriešanu uz zaļo enerģiju autoparkos un patēriņā. Nozīmīgi soļi šajā jomā jau veikti, ņemot vērā izstrādātās valsts atbalsta programmas zaļajiem risinājumiem privātpersonām, tomēr uzņēmēji joprojām gaida atbalstu savu auto parku atjaunošanai, kā arī skaidru regulējumu. Šeit būtiska ir valsts loma savlaicīgu lēmumu pieņemšanā, jo nogaidoša pozīcija ir riskanta gan no ilgtspējas viedokļa, gan arī no izmaksu viedokļa.

Videi draudzīgu auto iegādē uzlaboti aizdevuma nosacījumi jaunu un lietotu samazinātas vai nulles CO₂ emisijas transportlīdzekļu iegādei gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Pērn līzinga finansējums privātpersonām un uzņēmumiem sasniedza 18,4 miljonus eiro, turklāt līdz ar valsts atbalstu izsniegto līzingu skaits videi draudzīgajiem auto strauji kāpj. Tomēr uzņēmējiem pašlaik iztrūkst regulējums, kas saistīts ar elektroauto patērētās elektroenerģijas atskaišu sistēmu, lai elektroauto pārvietošanās izdevumus varētu kompensēt un iekļaut kopējā izdevumu bilancē. Tāpat komersantu interesi par auto parku atjaunošanu ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem veicinātu nodokļa atvieglojumi, palielināts reprezentatīvā auto cenas slieksnis (pielāgojot to pašreizējām elektroauto cenām), kā arī papildus finansējums caur atbalsta programmām, līdzīgi, kā pašlaik tiek īstenots valsts atbalsts privātpersonām.

Līdz ar straujo energo cenu kāpumu, kā pagaidu atbalsts nācis nesenais valdības lēmums, kas paredz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju plašākai izmantošanai un elektroauto iegādei juridiskām personām. Tomēr ilgtermiņā būtiski uzņēmējiem turpināt sniegt atbalstu energoefektivitātes celšanas pasākumos, kas tālāk arī samazinās nepieciešamo valsts budžetu kompensāciju mehānismiem. Lai gan situācija joprojām ir nenoteikta un pašlaik neviens nevar pilnībā prognozēt tālāko attīstību, jau tagad ir skaidrs, ka ilgtspējīgie atbalsta mehānismi, ko iesākām līdz ar iepriekšējo Eiropas Savienības atbalsta programmas plānošanas periodu, turpinājumam būs ne tikai noderīgi, bet arī uzlabos uzņēmēju spēju ilgtermiņā būt neatkarīgiem un ar pieejamāku finansējumu.

Augošā inflācija, procentu likmes un energoresursu cenas rada saspringumu uzņēmēju naudas plūsmās, kā arī ietekmē kopējo pirktspēju, kas pašlaik liek meklēt risinājumus tūlītējam atbalstam uzņēmējiem. Tomēr arī esošajā situācijā, nevienā no pusēm nevajadzētu aizmirst par ilgtermiņa ieguldījumu nozīmi. Šis arī ir pateicīgs laiks augstas kvalitātes investīciju projektiem, kas ļauj ieguldīt savas konkurētspējas veicināšanā un izmaksu samazināšanā. Izmantojot dažādus finansēšanas rīkus, tai skaitā īstenojot valsts atbalsta programmas uzņēmēju ilgtermiņa interesēs, šādas investīcijas ļautu piegādāt vai saražot to pašu apjomu preču, patērējot mazāk enerģijas, kas, savukārt, nākotnē attīstītu ne tikai uzņēmējdarbības vidi, bet arī mazinātu slogu uz valsts budžetu.