Grūti iztēloties, kas notiktu gadījumā, ja kaimiņvalsts palaistu kaut vai maza lidojuma tāluma ballistisko raķeti, kas pārlidotu pāri Latvijai un tad iekristu Baltijas jūrā. Pieļauju, ka tuvu un tālu zemju politiķi un karavadoņi rēķinās arī ar šādu varbūtību un viņu plāni ietver rīcības scenārijus, bet varam uzelpot, ka nekas tamlīdzīgs vēl nav noticis. Savukārt karš Ukrainā mazinājis mūsu uztveres asumu, uzzinot par citās pasaules daļās notiekošo. Uz mums daudz tuvākās traģēdijas fona ziņas par Ziemeļkorejas vadoņa dūru vicināšanu un spēlēšanos ar tāla rādiusa šāviņiem šķiet "parasta lieta" vai stāstījums par notiekošo tālā Aizspogulijā, kurā vairāk izdomas nekā īstenības.
Taču Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes lidojums pāri Japānas teritorijas daļai aizvadītajā nedēļā ir patiesība. Raķete aptuveni 20 minūtes lidojusi 4500 kilometru virs suverēnās salu valsts, pirms nogāzusies Klusajā okeānā, un to apstiprinājusi Japānas Aizsardzības ministrija. Pirmoreiz Ziemeļkoreja bez brīdinājuma izšāva starpkontinentālo ballistisko raķeti virs Japānas uz Kluso okeānu 2017. gada augustā.
Nav nekāda atvieglojuma no Phenjanas paustā, ka nupat veiktie raķešu izmēģinājumi bijušas "taktiskas kodolmācības", kuras personīgi vadījis Kims Čenuns. Viņš kārtējo reizi uzspļāvis Apvienoto Nāciju Drošības padomes rezolūcijām, kas starptautiskajās sankcijās par Ziemeļkorejas kodolbruņošanos aizliedz arī ballistisko raķešu izmēģinājumus. Starptautiskajā arēnā ASV centieni sodīt Ziemeļkoreju ir cietuši neveiksmi Maskavas un Pekinas pretestības dēļ.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
