Maija Āboliņa: Latvijas problēmbērni un viņu ģimenes – prioritāte tikai 'uz papīra'  (1)

Parasti viss sākas ģimenē. Protams, tie ir gadījumi, kad vecākiem trūkst izpratnes par bērna vajadzībām, kā arī prasmju viņu aprūpēt un audzināt vai kad ģimenē ir ilgstošas sociālās problēmas. Neapšaubāmi cēlonis var būt arī vardarbība – ģimenē vai ārpus tās, tostarp no vienaudžu puses. Tai pašā laikā cēlonis var būt arī ārkārtas notikumi, kas var negaidīti atgadīties katrā ģimenē, piemēram, vecāku šķiršanās, tuva cilvēka slimība vai nāve. Nereti nepievēršam pienācīgu uzmanību, ka ārēji sociāli labvēlīgā ģimenē vecākiem ir pārāk augstas prasības pret bērniem, kas arī var būt cēlonis tam, ka bērns dara pāri sev vai citiem.

Ja ģimene bērnam nepalīdz vai nespēj palīdzēt, atbildība jāuzņemas profesionāļiem, kas ir iesaistīti vai kuriem ir jābūt iesaistītiem bērna dzīvē, – pedagogiem un citiem izglītības sistēmas profesionāļiem, ģimenes ārstiem un citiem medicīnas jomas profesionāļiem, sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām un citām publiskā sektora institūcijām, primāri – pašvaldību līmenī. Turklāt ikkatram jāapzinās, ka bērns pats palīdzību lūgs reti, pieaugušajam ir jābūt atvērtam un pacietīgam, kā arī jāuzņemas iniciatīva "meklēt ceļu" pie bērna.