Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ukraiņi ir parādījuši neaprakstāmu drosmi. Viņu apņēmība un izturība, cīnoties pret šo starptautisko tiesību pārkāpumu, ir tikpat iespaidīga. Tieši Ukrainas izrādītās drosmes dēļ mēs pulcēsimies 25. oktobrī Berlīnē, kur ar ekspertiem plānojam apspriest, kā starptautiskā sabiedrība var vislabāk palīdzēt Ukrainai un to atbalstīt atjaunošanas procesā.
Veids, kādā Ukraina tiks atjaunota, ietekmēs tās kā valsts nākotni. Vai tā būs valsts, kuras pamatā ir tiesiskums un spēcīgas iestādes? Vai tai būs dinamiska un moderna ekonomika? Vai tā būs rosīga demokrātija, kas veido daļu no Eiropas? Lai gan vienmēr jāuzmanās ar vēsturiskiem salīdzinājumiem, būtībā ir runa par jauna Māršala plāna izveidi 21. gadsimtam. Šis uzdevums prasīs vairāku paaudžu darbu, un tas jāsāk tagad.
Ko mēs – un mūsu Ukrainas partneri – varam mācīties no iepriekšējās atjaunošanas pieredzes? Kā organizēt un finansēt šādu milzīgu ilgtermiņa projektu? Kādas struktūras ir vajadzīgas, lai nodrošinātu nepieciešamo pārredzamību un būtisko investoru uzticēšanos? Šie ir daži no jautājumiem, kurus plānojam apspriest otrdien Berlīnē ar ekspertiem un pārstāvjiem no Eiropas, G7, G20, starptautiskām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības un – pirmām kārtām – Ukrainas.
Ukraiņu ciešanas ir neizmērojamas, upuru skaits, par kuriem viņi sēro katru dienu, ir ļoti liels, un Putina kara ietekme uz ukraiņu dzīvi ir milzīga. Tas, ko mēs kā starptautiska sabiedrība varam darīt – un esam darījuši kopš pirmās kara dienas –, ir aktīvi un uzticami atbalstīt Ukrainu. Mēs esam uzlikuši stingras sankcijas Krievijai. Esam piegādājuši ieročus, atbalstījuši Ukrainas ekonomiku un palīdzējuši cilvēkiem ikdienas dzīvē. Esam atvieglojuši Ukrainas eksporta piekļuvi mūsu iekšējam tirgum un atcēluši ievedmuitas nodokļus.
Līdz šim vairāk nekā 8 miljoni ukraiņu no Putina bumbām un raķetēm ir patvērušies un aizsargāti Eiropā. Eiropa viņiem deva tūlītēju piekļuvi darba tirgum, skolām, medicīniskajai aprūpei un mājokļiem. G7 grupā un kopā ar G20 partneriem esam cīnījušies pret kara globālajām sekām, arī pret badu, enerģētisko un ekonomikas krīzi visā pasaulē.
Starptautiskā sabiedrība ir sniegusi ievērojamu finansiālu atbalstu. G7 valstis, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis līdz šim ir nodrošinājušas vairāk nekā 35 miljardus eiro ārkārtas palīdzībai tikai Ukrainai vien. Šī nauda ir paredzēta, lai palīdzētu Ukrainai nodrošināt tūlītējās finansiālās vajadzības, lai tās pārvalde varētu turpināt funkcionēt, neraugoties uz karu, un lai skolotāji, policija, ārsti un karavīri varētu saņemt samaksu un medicīnisko aprūpi arī turpmāk.
Papildus ārkārtas palīdzībai mums šodien jāsāk domāt par valsts atjaunošanu, kaut arī šķiet, ka miers tik drīz neiestāsies. Tagad jāsāk atjaunot izpostītas mājas, skolas, ceļi, tilti un infrastruktūra, kā arī jāatjauno energoapgāde, lai valsts varētu ātri atgūties. Ukrainai vajadzīgs nākotnes redzējums, ka tās ekonomika atsāks darboties, tiklīdz karš būs beidzies.
Galvenais ir ķerties pie šī būtiskā uzdevuma kopā. Par to ir panākta vienošanās G7 grupā un Eiropas iestādēs. Tas ir milzīgs uzdevums. Pēc Pasaules Bankas aplēsēm, līdz šim kara nodarīto postījumu apmērs ir 350 miljardi eiro. Kā liecina nesenie uzbrukumi pēdējo dienu laikā, iznīcināšana turpinās. Ne Ukraina, ne atsevišķi partneri nevarēs segt izmaksas vieni paši. Mums visiem – ES, G7 un mūsu partneriem it visur – ir jāsniedz palīdzīga roka. Bez šaubām, būtu jāiesaistās starptautiskajām finanšu iestādēm un vadošajām starptautiskajām organizācijām. Ilgtermiņā privātajiem investoriem un uzņēmumiem būs svarīgi ieguldīt arī Ukrainas atjaunošanā.
Jo skaidrāka un pārredzamāka būs naudas izmantošana, jo lielāka būs vēlme palīdzēt. Tāpēc mēs kopā ar Ukrainas draugiem pārliecināsimies, ka atbalsts sasniedz vietas, kur tas visvairāk vajadzīgs. Kopā ar mūsu G7 partneriem un citām valstīm ar starptautisko organizāciju un Ukrainas atbalstu plānojam likt pamatus iekļaujošai līdzekļu devēju platformai, lai koordinētu iznīcinātās infrastruktūras tūlītējas atjaunošanas procesu un uzsāktu ilgtermiņa atjaunošanu. Kopīgā platforma būs galvenais Eiropas un starptautiskā atbalsta koordinācijas un sadarbības instruments. Runa ir par lielu atjaunošanas projektu virzīšanu un tehniskā atbalsta sniegšanu. To darot, mēs noteiksim visaugstākos pārredzamības, efektivitātes, revīzijas un projektu uzraudzības standartus.
Eiropas Savienībai šajā ziņā ir svarīga loma. Kopš šīs vasaras Ukrainai ir ES kandidātvalsts statuss. Tātad ceļš uz atjaunošanu vienlaikus ir Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību. Tas arī nozīmē, ka Ukrainas ekonomika tiks padarīta ilgtspējīgāka un digitālāka, jo tā ir nākotnes ekonomika. Tas nozīmē augstāko tiesiskuma standartu ievērošanu un efektīvu korupcijas apkarošanas iestāžu izveidi. Jo tās ir vērtības, par kurām iestājas Eiropa un kuras arī palīdzēs iegūt ieguldītāju un līdzekļu devēju uzticību.
Mēs visi piekrītam, ka atbalstīt Ukrainu ir ne vien pareizi, bet arī mūsu pašu interesēs. Ukraina cīnās ne tikai par savu suverenitāti un teritoriālo integritāti, bet arī pret Putina mēģinājumu pārvietot robežas ar spēku, izraisīt karu un iznīcināt savus kaimiņus. Ukraina aizstāv arī starptautisko noteikumos balstīto kārtību – mūsu mierīgās līdzāspastāvēšanas un labklājības pamatu visā pasaulē. Tādējādi, atbalstot Ukrainu, mēs veidojam savu nākotni un mūsu kopīgās Eiropas nākotni.