Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās dzīves laikā. Taču līdz ar šo nākotni viņš pats kļūst vecāks, piedzīvo vecumu, līdz pats un viņa dzīve kļūst par pagātni. Medicīna un veselības aprūpe Latvijā un visā pasaulē dara visu iespējamo, lai šis laiks, ko mēs vēlamies ne tikai ieraudzīt, bet arī nodzīvot pie skaidras apziņas un labas fiziskās veselības, būtu iespējami ilgāks. Un, līdzīgi kā jebkura joma, arī medicīna alkst ieskatīties nākotnē, īpaši jau brīžos, kad valsts vara par cilvēku veselību aizmirsusi pilnībā. Šobrīd, kad tiek veidota Latvijas valdība, topošais premjers un topošie koalīcijas partneri ne tikai piemirsuši ierakstīt veselības aprūpi prioritāšu sarakstā, bet izvairās šo jomu minēt kaut ar pušplēstu vārdu.
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju un cilvēces tiecas pēc dzīves bez slimībām vai pēc maksimāli kvalitatīva un ilga mūža, bet patiesībā sapņo par nemirstību.
Šo rindu autors netic nemirstībai, bet labprāt ar šo metaforu apzīmē ilgu, no slimībām brīvu mūžu. Pēc autora domām, tuvāko 30 gadu laikā nemirstība netiks sasniegta; visi, kas piedzims, agri vai vēlu nomirs; par nemirstību vai medicīnas mērķi tiks uzskatīts cilvēka mūžs 120 gadu garumā. Par šo prognozi – cilvēka mūža pagarināšana līdz 120 gadu vecumam – šajā rakstā būs dažādas atziņas. Šajā vietā būtiski prognozēt, ka dažu cilvēka orgānu no paša šūnām un ar paša gēniem transplantācijas nolūkos izdosies "izaudzēt" jau pēc 15–20 gadiem, taču neizdosies nomainīt visas organisma šūnas un orgānus. Es kaut kā sliecos noticēt profesoram Andrejam Ērglim, ka tieši kardiologi šajā jomā būs līderi – mācēs no šūnām izaudzēt šķērssvītroto muskuli, ar ko aizvietot paša sirdi vai varbūt – daļu sirds.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!