Iepriekš notāri ar toreizējā tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbalstu šādu iniciatīvu virzīja 2016. gadā, un toreiz tā izraisīja asus iebildumus no tādām uzņēmēju un citām nevalstiskajām organizācijām kā LTRK, FICIL, Latvijas Komercbanku asociācija, LDDK, Nekustamo īpašumu attīstīju alianse, LANĪDA, Latvijas Pašvaldību savienība, Zvērinātu advokātu padome un daudzas citas. Notāru padome bija iecerējusi noteikt obligātu notāra atlīdzību 0,5% apmērā no katra darījuma vērtības, un, pēc toreizējām aplēsēm, tas veidoja aptuveni 10 miljonu eiro garantētu papildu ienākumu gadā, kas tiktu sadalīts starp mazliet vairāk nekā 100 Latvijā esošajiem notāriem. Jādomā, ka sakarā ar inflāciju un saimnieciskās aktivitātes būtisku pieaugumu šodien šī jautājuma "svars" būtu reizināms vismaz ar divi.
2016. gadā aktīvā NVO iesaistīšanās izraisīja lielākās darba grupas izveidi Tieslietu ministrijas vēsturē, un tā nonāca pie risinājuma, kas novērstu galvenos identificētos riskus, tomēr neparedzēja obligātu notariālā akta ieviešanu. Varbūt tā ir tikai sakritība, ka darba grupas izstrādātais risinājums nedeva notāriem kāroto fiksēto procentuālo atlīdzību, bet gan nogūlās kādās atvilktnēs un tālāku virzību neieguva.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!