Zaiga Puce_foto-2
Foto: Publicitātes attēli
Šis ir saliedētības un integrācijas tēmas gads. Kopš maija katram ir viedoklis par to, kā Latvijai ir veicies ar integrācijas politiku. Lielākoties tie ir viedokļi par to, kas mums kā valstij ir un kas nav izdevies. Retumis ir arī ieteikumi, kas būtu jādara, taču tālāk par valodas prasmēm un vienotu izglītību valsts valodā šie ieteikumi reti, kad sniedzas.

Visbiežāk kritikas izteicēji nevēlas dzirdēt vai redzēt to, kas ir paveikts šo 30 gadu laikā vai paskatīties uz iemesliem, kas kavē noteiktu jautājumu attīstību. Vienkāršotais skatījums parasti apstājas pie idejas, ka integrāciju ir iespējams nodrošināt, visus piespiežot iemācīties latviešu valodu un skatīties medijus latviešu valodā. Ideja, ka mēs varam uzcelt informatīvu un ideoloģisku mūri starp Rietumeiropas vērtībām un agresīvo Krievijas autoritārismu, joprojām tiek uzskatīta par leģitīmu.

Minētie argumenti parasti tiek izvilkti situācijas saasinājuma brīžos, parādoties viedokļu atšķirībām, kuros var saskatīt, ka lielā mērā viedokļu dalīšanās notiek pēc etniskā principa. Spilgtākās šādas situācijas ir bijušas valodas referendums, Gruzijas karš, Krimas aneksija, Ukrainas karš un ikgadējais 9. maija pasākums pie nu jau bijušā Pārdaugavas pieminekļa, kas īpaši spilgti izpaudās 2022. gada 10. maijā.

SaeimaValsts valoda

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit