"Nevar būt!" es nodomāju, veroties uz paziņojumu tīmeklī, ka Ukrainā gājis bojā Beness Aijo. Vai tomēr Aijo Beness? Viņa vārds kā tāds nemierīgs kvants ir mistiskā superpozīcijā un pārtop vienā no variantiem tikai tad, kad to kāds piemin skaļi. Taču aizvien neviens nezina, kurš ir īstais variants. Lai vai kā, es biju skeptisks. Nesteigsimies notikumiem pa priekšu un pagaidīsim vēl kādu dienu vai divas.
Lieta tāda, ka savulaik nejauši esmu iekļuvis Benesa e-pastu listē starp simtiem citu adresātu, tādējādi regulāri saņemu jaunumus no frontes par proletariāta nerimtīgo cīņu pret fašistiem. Kā par brīnumu, tie galu galā izrādās visa pārējā pasaule. Te tev nu bija lielā uzvara pār Hitleru un pasaules atvabināšana no nacisma. Izrādās, nacistu kopš tā laika kļuvis daudz vairāk – darbs vējā.
Dienu vēlāk pat ne atviegloti uzelpoju, bet pieņēmu kā pašsaprotamu faktu – Beness nav miris, jo e-pastā atkal iebiruši pēc kārtas divi, tad pa vidu šis tas cits, un tad vēl divi Benesa uzsaukumi. Viss kārtībā. Apsveikumi oktobra revolūcijas dienā, sašutums par Rēzeknes “Aļošas” aizvākšanu un n-tie mudinājumi apturēt fašismu Latvijā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
