Lai novērstu problēmas, bērnam augot, ir svarīgi jau no piedzimšanas dienas nodrošināt agrīno prevenciju – mīlošu un cieņpilnu vecāku mijiedarbību ar savu bērnu, radot drošo piesaisti un veidojot spēcīgas attiecības, kur noteiktas skaidras robežas. Ideālu vecāku nav, taču gana labi varam būt, bet ir jāapzinās, ka esam atbildīgi par saviem bērniem. Ne mazāk svarīgi ir tas, ko pieaugušie saprot ar vārdu "vardarbība". Kā rāda mana pieredze, vadot vecāku atbalsta grupas, fizisku un seksuālu vardarbību pieaugušie atzīst, bet emocionālo nereti neņem vērā, taču tieši tā ir viena no spēcīgākajām vardarbības formām.
Kā norāda bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, darbs ar pusaudžiem ir vieglāks, jo nepieņemama uzvedība vai rīcība pusaudža vecumā var būt saistīta ar pubertātes laika vētrām, un tādā gadījumā to var koriģēt. Bet, ja psihiatra rokās nonāk bērns pirmsskolas vecumā, ir ļoti grūti strādāt, jo šajā dzīves posmā bērnos ārkārtīgi spēcīgi iesakņojas un izpaužas vecāku uzvedības modelis. Ja bērnam nav veidojusies drošā piesaiste ar vecākiem un audzināšanā nav novilktas robežas, sekas būs pamanāmas, līdzko bērns iekļausies sabiedrībā – pirmsskolas izglītības iestādē vai smilšu kastē turpat mājas pagalmā. Atkarībā no tā, ko bērns ir pieredzējis, viņš būs bailīgs un slēpsies vai, gluži pretēji, izturēsies agresīvi un demonstrēs fiziskas un vārdiskas spēka pozīcijas. Nekas jau nemainīsies arī skolas gados. Ja bērnu mājās sit, viņš vecākiem, protams, nesitīs pretī – viņi ir lieli. Toties skolā sist mazākos bērnus gan nekas nekavē. Satiekot tādus pašus draugus, veidosies bīstamas kompānijas. Bet sišana un kaušanās agri vai vēlu novedīs tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!