"ES ESMU durvis – kas caur mani ieiet, tas taps izglābts un ieies un izies, un ganības atradīs. Zaglis citādi nemaz nenāk kā vien, lai zagtu, nokautu un pazudinātu. Es esmu nācis, lai tām būtu dzīvība un būtu pārpārēm." (Jņ 10:9-10)
Kristus mīļotie, svinēsim priecīgi mūsu lieliskās, vislabākās Latvijas Republikas 104. gadadienu! Cik labi ir vienkārši būt kopā dievnamā! Cik labi, ka mēs cits citam esam, un varam kopā celt savu valsti! Cik labi, ka ar mums ir draugi un partneri no citām valstīm, ar kuru atbalstu varam rēķināties! Šajā Dieva dotajā un tautas izcīnītajā svētku dienā mēs varam svinēt dzīvi! Taču svētkos ir vietā to arī apdomāt.*
Sērens Kjerkegors reiz teica, ka saprast dzīvi var tikai atpakaļ, bet tā ir jādzīvo uz priekšu. Viņa doma ir skaidra. Dzīvojot uz priekšu, mēs bieži neredzam, kas būs aiz pagrieziena. Tikai, atskatoties, varam izprast piedzīvoto. Bet vai tiešām tā ir? Vai ir tik viegli izprast? Mēs esam viena zeme, viena valsts, viena nācija, bet cik dažādi izprotam nesenos un šī brīža notikumus! Pēdējie gadi ir vairojuši pretrunas. Vai kopīgi svētki palīdzēs to pārvarēt?
Divus gadus pavadījām pandēmijas žņaugos. Vieniem tā bija vispasaules veselības krīze, citiem – blēdīgi uzburta šķietamība. Vieniem valdības ieviestie ierobežojumi likās nepieciešami sabiedrības aizsardzībai. Citiem tā likās tirāniska cilvēktiesību un brīvību ierobežošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!