Bērnu tiesību aizsardzība digitālajā pasaulē  (3)

Tālredzīgie līderi, kas 1989. gadā izstrādāja Konvenciju, nevarēja zināt, cik radikāli bērnību drīz pārveidos digitālās tehnoloģijas un internets. Taču viņi izveidoja pamatu, kas var būt mūsu ceļvedis arvien digitalizētākā pasaulē.

Visā pasaulē bērni sāk izmantot tiešsaisti agrāk un dara to ilgāk. Laikposmā no 2010. līdz 2020. gadam laiks, ko bērni pavada tiešsaistē, daudzās valstīs gandrīz divkāršojās. Covid-19 pandēmijas rezultātā strauji pieauga bērnu pie ekrāniem aizvadītais laiks, un tiek lēsts, ka Eiropas bērni tiešsaistē pavada 6 līdz 7,5 stundas dienā. Jaunākie pētījumi liecina, ka lielākā daļa bērnu, kuriem ir viedtālruņi, ziņo, ka viņi tos izmanto "gandrīz visu laiku", lai kontaktētos, jo īpaši sociālajos medijos.

Šīs dziļās pārejas priekšrocības ir skaidras — plašāka piekļuve izglītībai, izklaidei un iespējām. Taču skaidri ir arī riski.

Pasaulē katrs trešais bērns ziņo, ka ir saskāries ar iebiedēšanu tiešsaistē. 2020. gadā 33% meiteņu un 20% zēnu Eiropā ziņoja, ka tiešsaistē saskaras ar satraucošu saturu vismaz reizi mēnesī. Dažviet Āfrikā un Āzijā jaunākie pētījumi liecina, ka laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam 1–20% bērnu ir piedzīvojuši vismaz vienu seksuālas izmantošanas vai vardarbības tiešsaistē incidentu.

Bērni arī arvien vairāk tiek pakļauti iegultām un neredzamām tehnoloģijām, tostarp algoritmiem, prognozējošās analīzes sistēmām un pat atrašanās vietas izsekotājiem, kas, iespējams, pārkāpj viņu tiesības uz privātumu vai vēl ļaunāk.

Ironiskā kārtā, neraugoties uz digitālo tehnoloģiju klātbūtni, miljoniem bērnu joprojām nav piekļuves interneta sniegtajām priekšrocībām. Arvien digitālākā ekonomikā arī šo atšķirību ietekme palielināsies, ja mēs neveiksim pasākumus, lai to novērstu jau tagad.

Neatkarīgi no tā, kas un no kurienes viņi ir, katram bērnam ir vienlīdzīgas tiesības būt drošībā un būt iekļautam. Visi bērni ir pelnījuši iespēju augt digitālajā vidē, kurā šīs tiesības tiek ievērotas un aizsargātas. Tas ir šā gada sākumā iesniegtā Eiropas Komisijas priekšlikuma Deklarācijai par digitālajām tiesībām un principiem stūrakmens.

Šajā ziņā pagrieziena punkts ir arī ES nesen pieņemtais Digitālo pakalpojumu akts. Nosakot stingras prasības digitālajām platformām, lai aizsargātu nepilngadīgos tiešsaistē, un aizliedzot reklāmu un potenciāli kaitīgu algoritmisko saturu, kas paredzēts bērniem, tas palīdzēs radīt drošāku digitālo telpu.

Tāpat jaunā stratēģija "Bērniem labāks internets", kas ir ES stratēģijas par bērna tiesībām digitālais atzars, palīdzēs nodrošināt, ka ikviens bērns Eiropā tiek aizsargāts, viņam ir tiesības un viņš tiek cienīts tiešsaistē. Saskaņā ar šo stratēģiju Eiropas Komisija sāk izstrādāt rīcības kodeksu vecumam atbilstošu digitālo produktu un pakalpojumu izstrādē, un izstrādes procesā iesaistīs bērnus. Tā arī veicinās iedarbīgus vecuma verificēšanas instrumentus un palīdzēs valstīm apmainīties ar labo praksi medijpratības izglītības jomā.

Bērnu aizsardzība tiešsaistē un piekļuves uzlabošana digitālai apmācībai un citām iespējām ir arī UNICEF darba uzmanības centrā visā pasaulē, sākot ar partnerību veidošanu ar valdībām, lai izstrādātu politiku un tiesisko regulējumu, kas līdzīgs ES politikai un tiesiskajam regulējumam, atbalstu izglītības ministrijām ar mērķi veicināt bērnu digitālo pratību un tiešsaistes drošības prasmes, un beidzot ar ciešu sadarbību ar nozares līderiem nolūkā rast inovatīvus risinājumus, kas nodrošina bērnu drošību tiešsaistē.

UNICEF, izmantojot tādas programmas kā Global Kids Online un projektus kā Disrupting Harm, arī palīdz veidot pierādījumu bāzi par bērnu digitālajām tiesībām, lai palīdzētu mums saprast, kā sabiedrības digitālā pārveide ietekmē bērnu dzīvi un labbūtību.

UNICEF sadarbojas arī ar partneriem valdībā un tehnoloģiju nozarē, lai katram bērnam nodrošinātu piekļuvi digitālai apmācībai. Piemēram, Giga izmanto UNICEF pieredzi izglītības un iepirkuma jomā, ITU speciālās zināšanas regulējuma un politikas jomā un privātā sektora spēju ātri piemērot tehnoloģiskus risinājumus, lai katru skolu pasaulē pieslēgtu internetam. The Learning Passport, kas ir digitāla mācību platforma, kura tika izveidota 2018. gadā, lai sasniegtu pārvietotos bērnus, tagad apkalpo vairāk nekā 2 miljonus bērnu 17 valstīs.

Šis jautājums ir svarīgs ikvienam. Tāpēc politikas veidotāji, nozares līderi, pedagogi, vecāki, bērni un jaunieši oktobra beigās tikās Drošāka interneta forumā Briselē, lai apspriestu, kā mēs varam padarīt internetu drošāku bērniem.

Būtiska nozīme ir patstāvības nodrošināšanai. Mums ir jāmāca bērniem un viņu vecākiem, aprūpētājiem un skolotājiem, kā identificēt tiešsaistes riskus, saprast, kas ir patiesība un kas ir viltojums, un kā maksimāli izmantot digitālās iespējas. Drošāka interneta centri visā Eiropā palīdz to paveikt, arī nodrošinot platformu jauniešiem, kurā viņi var paust savas bažas un viedokli. Katrai valstij būtu jāapsver iespēja izveidot līdzīgus digitālos atbalsta tīklus.

Aizsardzība tiešsaistē, digitālās patstāvības nodrošināšana un digitālā iekļaušana ir globālas problēmas. Apvienojot spēkus, mēs varam šos jautājumus risināt efektīvāk un iedarbīgāk. Mūsu mērķim ne vairāk un ne mazāk ir jābūt drošai, neapdraudētai un uzticamai digitālajai telpai, kas ir mūsu digitālās sabiedrības stūrakmens — katram bērnam un visiem kopā it visur.