Andris Veiķenieks: HIV – kā to savaldīt Latvijā?  (1)

Tagad situācija ir būtiski mainījusies, vīrusu var labi kontrolēt ar zālēm, bet cilvēki, kas dzīvo ar HIV, var nodzīvot ilgu un pilnvērtīgu mūžu. Tādēļ Pasaules AIDS diena ir īstais brīdis, lai apstātos, sakārtotu domas un darāmos darbus un tad dotos uz priekšu – uz sabiedrību, brīvu no bailēm un aizspriedumiem pret HIV, brīvu no HIV/AIDS izraisītām nāvēm.

Zināšanas aizsargā

Zināšanas par HIV vīrusu un tā izplatības ceļiem ir viens no labākajiem līdzekļiem, kā izvairīties no inficēšanās ar HIV. Vīruss nelido pa gaisu, to nepārnēsā insekti un mājdzīvnieki, to nevar dabūt peldoties vai ieturot kopīgu maltīti ar cilvēku, kurš dzīvo ar HIV. Vīruss zināmā mērā ir ļoti konservatīvs un neinteresants – to var iegūt tikai seksuālu kontaktu ceļā vai pārnest ar asinīm. Tādēļ galvenais HIV profilakses līdzeklis ir drošs sekss ar prezervatīvu, un tas attiecas uz jebkuru seksuāli aktīvu cilvēku.

Jaunieši ir viena no šīm seksuāli aktīvajām grupām, kuriem skolas mācību programmā šobrīd ir ļoti maz pieejama informācija par cilvēka seksualitāti, riskiem un drošu uzvedību. Izliekoties tikumīgiem un nerunājot par seksu, tas nepazudīs – tas turpinās būt par potenciālu infekcijas slimību izplatības ceļu. Tādēļ mēs ļoti ceram, ka Latvijas skolās atgriezīsies saprātīga un mūsdienīga veselības mācība.

2022. gada deviņos mēnešos Latvijā ir atklāti 164 jauni HIV gadījumi, kas liek domāt, ka arī šogad jaunatklāto HIV pacientu skaits sasniegs vismaz 200. Jau gadiem mēs esam pirmajās rindās Eiropas Savienības valstīs jaunatklāto HIV gadījumu skaita ziņā, un straujš HIV izplatības samazinājums nav paredzams. Kopumā pašlaik Latvijā dzīvo vairāk nekā 6 tūkstoši cilvēku ar HIV.

Zināšanas cilvēkus ne tikai aizsargā, bet arī atbrīvo no dažādiem aizspriedumiem, tās ļautu mazināt HIV stigmu Latvijā. Ja no vīrusa baidās, uz to netestējas, to neārstē, to izplata tālāk. Šī ķēdīte ir jāpārrauj!

Arvien vienkāršāka testēšanās, pieejami arī paštesti

Vienīgais veids, kā uzzināt savu HIV statusu, ir veikt HIV testu. Ikkatram seksuāli aktīvam cilvēkam HIV testu būtu ieteicams veikt vismaz reizi gadā. Vai domājat, ka tas ir iekļauts ikgadējā veselības pārbaudē? Nē, tas nav iekļauts, lai gan, iespējams, tā būtu lieliska valsts iniciatīva vismaz vienreizējam sabiedrības skrīningam. HIV ir viena no infekcijas slimībām, un tieši tik vienkārši mums vajadzētu lūkoties uz HIV testiem. Jo īpaši tādēļ, ka testēšana laika gaitā kļūst arvien vienkāršāka.

Proti, ir iespējams veikt HIV testu jebkurā laboratorijā ar ārsta nosūtījumu vai bez tā – tas ir viens no laboratoriju maksas pakalpojumiem. Ir iespēja lūgt norīkojumu arī savam ģimenes ārstam. Bezmaksas un anonīmu testu var veikt arī vairāk nekā 20 HIV profilakses punktos visā Latvijā. Vienīgais negatīvais faktors HIV profilakses punktu tīklā ir tas, ka Vidzemē un Latgales ziemeļu daļā nav neviena šāda punkta, tuvākie ir Ogrē un Rēzeknē. Trešais veids, kā veikt testu, ir izmantot jauno iespēju – veikt HIV paštestu mājās. Kopš kovida laikiem paštestu veikšana mājas apstākļos mums ir kļuvusi ērta un saprotama. HIV paštests noderēs gan tiem, kam HIV profilakses punkts ir ļoti tālu, gan tiem, kas testa laikā nevēlas satikt nevienu cilvēku, pat HPP darbinieku anonīmi. HIV paštestu veikšana ir droša un vienkārša, un šobrīd tie ir nopērkami internetaptiekā.

Zāles apmaksā valsts, bet svarīgākā ir līdzestība

Latvijā teorētiski ir laba HIV zāļu pieejamība, jo zāles 100% apmērā apmaksā valsts un tās ir pieejamas no pirmās dienas, kad tiek konstatēts HIV. Taču praksē zāles lieto aptuveni 55% cilvēku, kas dzīvo ar HIV. Tas ir traģiski maz, ja salīdzinām ar globālo situāciju, jo kopumā pasaulē zāles lieto 88% cilvēku, kas zina savu pozitīvo HIV statusu.

Infekcijas slimību gadījumā zāļu lietošana nav tikai katra cilvēka individuāla atbildība pret sevi, pret savu veselību, tā ir atbildība par visas sabiedrības veselību. Lietojot HIV ART (antiretrovirālo terapiju), cilvēks kļūst neinfekciozs un nevar nodot slimību tālāk (N=N), savukārt neārstējoties inficē savus partnerus un turpina izplatīt HIV.

Tā kā sākotnēji HIV vairāk izplatījās ierobežotās, specifiskās sabiedrības grupās, piemēram, intravenozo narkotiku lietotāju kopienā vai seksuālo pakalpojumu sniedzēju vidū, pašlaik šīs grupas arī ir visgrūtāk sasniedzamas ārstēšanai. Tādēļ, iespējams, mums ir jāmeklē inovatīvi ceļi HIV ārstēšanas aptveres palielināšanai. Piemēram, izveidojot zemā sliekšņa vienas pieturas aģentūras vai pakalpojumu sniegšanas punktus. Proti, IVNL, kas ir metadona programmā un kas dzīvo ar HIV, zāles ik dienas tiktu izsniegtas kopā ar metadonu – tā būtu garantija, ka zāles tiek arī izdzertas. Šis Latvijā ir juridiski sakārtojams jautājums. Tāpat būtu beidzot jāsniedz palīdzīga roka biedrībai "Dia+LOGS", kas reāli strādā ar riska grupām, dara apbrīnojamu darbu, un dara to labi, bet jau gadiem nevar atrast piemērotas telpas – atbalsta nav ne no valsts, ne pašvaldības, kas abas izmanto "Dia+LOGA" pakalpojumus.

Līdzestības jautājumam svarīga ir arī ārstu pieejamība. HIV zāles pacientiem izraksta infektologi universitātes slimnīcās un reģionālajās slimnīcās, recepte tiek rakstīta trim mēnešiem. Tas nozīmē, ka katram pacientam vismaz reizi trīs mēnešos ir jādodas vizītē pie ārsta infektologa. Ārstu infektologu ir maz, Covid-19 pandēmija viņu darba apjomu būtiski palielināja. Bet ko lai dara cilvēki, kas dzīvo ar HIV? Kā saņemt zāles? Mazāk motivētiem pacientiem tas būtiski samazina līdzestību zāļu lietošanā.

Noslēgumā Pasaules AIDS dienā visus aicinu – būsim atvērtāki, būsim iecietīgāki, būsim zinošāki, būsim drosmīgāki, būsim kopā vienā darbā, lai apturētu HIV infekcijas izplatību un nepieļautu nāves no AIDS!

Vārdnīca:

Antiretrovirālā terapija (ART) – katru dienu lietojama HIV medikamentu kombinācija (saukta arī par HIV terapijas shēmu), kas nomāc HIV vīrusu un aptur tā dalīšanos, aizkavējot tā iznīcinošo ietekmi uz imūnsistēmu uninfekcijas progresiju līdz AIDS stadijai.

Līdzestība – antiretrovirālo medikamentu lietošana – regulāri, tādās devās un pēc tādas 'shēmas', kā norādījis ārsts, kā arī sistemātiskas pārbaudes (t.sk., dažādas analīzes) un ārsta plānveida apmeklējumi, un dzīvesveida un uztura rekomendāciju ievērošana.

Stigma – HIV pacienta nosodījums un bailes no inficētām personām. Nepamatoti aizspriedumi un mīti par HIV infekciju.

IVNL – intravenozo narkotiku lietotāji

N=N – nenosakāma vīrusa slodze = nepārnesama infekcija