Laila Uzule: Finanšu pratība un jaunieši

Sabiedrībā, kurā ir pieņemts, ka runāt par naudu un finansēm nav "labais tonis", ir diezgan izaicinoši audzināt finansiāli izglītotu jauno paaudzi. Daudzi jaunieši mācību laikā nesaņem skaidras un praksē pielietojamas instrukcijas par to, kā pareizi rīkoties ar naudu, plānot savu budžetu, veikt uzkrājumus, atbildīgi izmantot kreditēšanas pakalpojumus un citus finanšu instrumentus savu ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.

Taču ieguldot laiku un resursus bērnu un jauniešu finanšu pratības stiprināšanā šodien, mēs nākotnē iegūsim sabiedrību, kas daudz veiksmīgāk spēs plānot savu, savas ģimenes budžetu, izpratīs nodokļu politiku un citus būtiskus jautājumus.

Finanšu pratība nav tikai teorētiskās zināšanas, tā ir arī izpratne par naudas vērtību un dažādiem ekonomiskiem procesiem, kā arī atbilstoša uzvedības modeļa attīstība, kas ļauj atrast līdzsvaru starp ieņēmumiem un izdevumiem, pieņemt pārdomātus un atbildīgus finanšu lēmumus, efektīvi sasniegt īstermiņa un ilgtermiņa finanšu mērķus, identificēt un pārvaldīt finanšu riskus, tādējādi nodrošinot finanšu stabilitāti un labklājību.

Tāpēc ir vitāli svarīgi papildus kvalitatīvām un mūsdienu ekonomikas videi atbilstošām teorētiskajām zināšanām iemācīt jauniešiem arī fundamentālās praktiskās iemaņas, lai, uzsākot patstāvīgu dzīvi un darba gaitas, viņiem nesagādātu grūtības dažādi šķietami pašsaprotami jautājumi: Kā aprēķināt neto darba algu? Cik un kādi nodokļi ir jānomaksā? No kādām pozīcijām veidojas budžets un kā to pareizi plānot? Kā izvērtēt savas finansiālās iespējas, lai nedzīvotu uz parāda? Ar ko atšķiras uzkrājumi no ieguldījumiem utt.

Jāsaka, ka mūsdienu jaunieši gana labi orientējas teorijas pamatos, kas ir saistīti ar personīgo finanšu pārvaldīšanas jautājumiem. Esošais izglītojamo zināšanu līmenis balstās uz ekonomikā un saistītajos mācību priekšmetos gūtajām zināšanām un citas informācijas, ko viņi ir saņēmuši gan projektu nedēļu ietvaros, gan citos uz pašmācīšanos orientētos projektos. Pēdējos gados, kad finanšu pratības tēma ir kļuvusi īpaši aktuāla un ir parādījušies dažādi mācību materiāli, kas skaidro naudas prasmes pamatprincipus, skolotāji sākuši ieviest starpdisciplināro mācīšanās metodiku, iekļaujot mācību programmā arī ar finanšu pratību saistītus uzdevumus.

Šai metodikai neapšaubāmi ir savi panākumi – skolēni sekmīgi apgūst jomas teorētiskās zināšanas, bet tās galvenokārt tiek aprobētas slēgtā, imitētā vidē, kurai nav saiknes ar dzīves reālijām. Respektīvi viņiem parāda makšķeri, paskaidro, kas tā ir, iepazīstina ar tās funkcijām, taču neļauj pašiem aiziet un pamēģināt noķert zivi reālajā upē ar straumi, zemūdens akmeņiem un blakusesošiem konkurentiem – citiem makšķerniekiem, kuri medī to pašu zivtiņu.

Daudziem pieaugušajiem tas var šķist jocīgi, kā var nezināt, kā izmantot makšķeri jeb mūsu gadījumā – naudu. Bet ar naudu ir tieši tāpat, kā ar jebkuru citu instrumentu, lai iemācītos pareizi un prasmīgi to lietot, ir nepieciešama praktiska pieredze – trenēšanās, iespēja pieļaut un labot kļūdas. Tā, piemēram, visbiežāk pieļautā kļūda jauniešu vidū ir izpratnes trūkums par preču un pakalpojumu relatīvo cenu. Viņi nezina un pat neaizdomājas, cik ir loģiski maksāt par konkrētu preci jeb kāda ir šis preces tirgus cena. Jo priekšstatu par preces relatīvo cenu var gūt, tikai salīdzinot to ar kādu citu, meklējot alternatīvas un labākus piedāvājumus.

Jauniešiem ir izteikta tieksme uz impulsīviem pirkumiem – viņi vēlas iegādāties kāroto preci šeit un tagad, netērējot laiku cenu salīdzināšanai, neaizdomājoties patieso nepieciešamību pēc preces un neveicot elementārus aprēķinus, lai saprastu, vai šis pirkums ierakstās viņu budžeta rāmjos. Viņi neprot plānot budžetu, no naudas atvadās viegli, nedomājot par to, no kā pārtiks rīt. Tāpat jauniešus raksturo vieglprātība attiecībā uz ilgtermiņa investīcijām un uzkrājumu veidošanu – viņi vienkārši neuzskata to par nepieciešamību, asociējot to ar vecākā gājuma cilvēku prerogatīvu, kuriem jau ir ģimene, bērni un, kuriem ir jābūt finansiāli atbildīgiem ne tikai par sevi pašu, bet arī par saviem tuviniekiem.

Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur tēmas par naudu līdzīgi kā par reliģiju vai seksuālām preferencēm, ir tabu – par to nav pieņemts runāt skaļi pieklājīgu cilvēku lokā. Tas iesakņojies arī jauniešos, kuri nereti izvairās uzdot jautājumus un nelabprāt runā par naudas tēmām, tāpēc arī finanšu pratība nereti paliek novārtā. Tomēr, jo agrāk bērns iemācās praktiski darboties ar naudu un jo vairāk ģimenē tiek runāts, kā plānot izdevumus un noteikt prioritātes, kādas var būt nepārdomātu finanšu lēmumu sekas un kā risināt finanšu problēmas, jo vieglāk bērnam būs apgūt finanšu pratību. Vecāku centieni pasargāt bērnus no smagām sarunām par naudu arī ir viens no iemesliem jauniešu infantilai uzvedībai finanšu jomā. Lai mazinātu stresu, ko jaunietim nākotnē nāksies piedzīvot dažādās ar naudu saistītajās situācijās, vecākiem ir jāiesaista bērns ģimenes budžeta plānošanas pasākumos un atbilstoši bērna vecumam jāskaidro, kāds ir ģimenes ienākumu līmenis, kādas ir pamata izdevumu pozīcijas, ko nozīmē aizņemšanās un kādiem nolūkiem tā ir paredzēta, kā ģimenes finanšu izmaiņas ietekmēs bērnu, kā viņš var piedalīties ģimenes budžeta sadalē un izlietošanā utt. Šīs zināšanas nākotnē palīdzēs bērnam arī izturēt sabiedrības spiedienu un justies droši saskarsmē ar turīgākiem vienaudžiem.

No skolēnu pašu atsauksmēm var spriest, ka mūsdienu skolēni ir daudz progresīvāk un tālredzīgāk domājoši. Finanšu plānošana, ieņēmumu un izdevumu plūsmas kontrole viņiem šķiet noderīga kā absolūta pamata informācija, bet tas kas viņus patiesi interesē ir biznesa uzsākšanas un vadības finanšu aspekti. Viņi ir ļoti atvērti informācijai par StartUp kustību Latvijā un starptautiski, par biznesa eņģeļiem un inkubatoriem, par finansējuma avotiem, investīcijām un vērtspapīriem. Tāpat viņus ļoti interesē nodokļu sistēma un pienākumi, ko tā uzliek uzņēmumiem un pašnodarbinātām personām, kā arī dažādi nodokļu atvieglojumi. Ne mazāk nozīmīga jauniešiem šķiet arī nākotnes norēķinu sistēmas aspekti - kriptovalūta un blockchain.