Jautājums par balansu starp, no vienas puses, ikvienas personas, tostarp uzņēmuma īpašnieka, tiesībām uz privātās dzīves aizsardzību jeb tiesībām palikt nezināmam un, no otras puses, sabiedrības jeb ikviena pilsoņa tiesībām zināt, kuras fiziskās personas darbojas aiz juridiskās personas juridiskās, tostarp pārrobežu, konstrukcijas, šobrīd ir ES uzņēmumu un PLG reģistru, ES dalībvalstu lēmumpieņēmēju, kopējās ES politikas veidotāju, kā arī vairāku starptautisko organizāciju dienaskārtībā.
Uzņēmumu reģistrs aicina šajā diskusijā – par to, cik publiskiem turpmāk būt uzņēmumu faktiskajiem un juridiskajiem īpašniekiem, – nevis "iepirkt popkornu", bet iesaistīties arī Latvijas sabiedrību.
Situācijas statuss: ko pateica ES Tiesa
Īsumā par tiesas spriedumu: kāda Luksemburgas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma PLG jeb faktiskais īpašnieks vērsās Luksemburgas tiesā, ņemot vērā, ka reģistra iestāde atteicās attiecībā uz konkrēto uzņēmēju attiecināt izņēmuma gadījuma regulējumu, kura piemērošana īpašniekam ļautu palikt nepubliskam. Luksemburgas tiesa savukārt pēc padoma, kā pareizi piemērot izņēmuma tiesības, vērsās ES Tiesā. Rezultātā ES Tiesa taisīja spriedumu. Tajā tiesa uz uzdoto jautājumu neatbildēja, bet norādīja, ka Naudas atmazgāšanas novēršanas (jeb AML) 5. direktīvas norma, no kuras izrietēja konkrētais strīds un kas piekļuvi PLG datiem nodrošināja ikvienam un jebkuram sabiedrības loceklim, ir nesamērīga iepretim ES pamattiesību hartas 7. un 8. pantā garantētajām pamattiesībām – personas privātās dzīves neaizskaramībai un personas datu aizsardzībai. Rezultātā ES Tiesa – lai gan spriedumā atzina, ka sabiedrībai tiesības zināt uzņēmumu īpašniekus varētu arī būt, taču ne tik plašā juridiskajā tvērumā, kā fiksēts 5. direktīvā, – 5. direktīvas normu, kas nosaka informācijas par PLG pieejamību ikvienam, pasludināja par spēkā neesošu.
ES Tiesas spriedums neskar tādus aspektus kā juridisko personu pienākumu reģistra iestādei paziņot PLG datus, PLG reģistram tos reģistrēt reģistrā, kā arī tiesībsargājošo iestāžu un citu subjektu, kam ar likumu noteikts pienākums šādus datus apstrādāt, piemēram, banku, tiesības datus par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem no reģistra iestādes iegūt.
Spriedums skar tikai uzņēmumu īpašnieku publiskuma līmeni jeb to, cik viegli tie ir pieejami ikvienam, tostarp privātām kompānijām, kas kā informācijas atkalizmantotāji saņem informāciju no publiskiem reģistriem lielapjoma datu veidā un veido savus informācijas pakalpojumus, piemēram, Latvijā populārākie ir SIA "Lursoft IT", SIA "Firmas.lv", SIA "Crefo Rating", AS "Kredītinformācijas birojs".
Situācijas statuss: ko darīja, dara un darīs Latvija
Uzņēmumu reģistrs kopā ar Tieslietu un Finanšu ministriju ir veicis sākotnējo situācijas analīzi, un jau iepriekš publiski ziņots, ka Uzņēmumu reģistrā pieejamajā informācijas apjomā par PLG izmaiņu šobrīd nav. Latvija PLG datu pieejamībā sabiedrībai ir viena no atvērtākajām valstīm pasaulē un savu nacionālo tiesisko regulējumu balsta ne tikai uz šobrīd ar ES Tiesas spriedumu atcelto tiesību normu. Latvijas regulējums tika veidots, pirms spēkā stājās 5. direktīva, izvērtējot datu privātuma un publiskuma balansu citu normatīvo aktu tvērumā.
Tas ir tāpēc, ka PLG atklāšanu un publisku pieejamību Latvijai prasīja Damokla zobens – neiekļūt pelēko valstu sarakstā kā valstij, kurā regulējums ļauj atmazgāt naudu, jo iekļūšana savukārt nozīmētu plašus sarežģījumus, pirmkārt, uzņēmējiem, kas strādā starptautiskos tirgos, otrkārt, visai sabiedrībai, kas gan mazāk tieši izjūt valsts starptautiskās reputācijas ietekmi uz savu ikdienu, treškārt, nacionālās drošības līmenī, ņemot vērā naudas avotu ietekmi uz tās saņēmējiem vai darījumos ar to iesaistītajiem.
Latvija līdz šim saņēmusi atzinīgus vērtējumus par PLG datu atvērtību, kas kopumā sekmē gan nelegālu līdzekļu legalizācijas prevenciju, gan korupcijas risku mazināšanu, gan lobēšanas pasākumu lielāku caurskatāmību, gan darījuma risku izvērtēšanu starptautisko sankciju kontekstā. Arī PLG juridiskais regulējums ir saņēmis starptautisku atzinību, piemēram, Globālais datu barometrs 2022, ņemot vērā, ka Latvijas likumos ir iestrādāta sabiedrības kontrole pār reģistrā sākotnēji reģistrētajiem datiem par PLG. Tas ir, bankām, ārpakalpojuma grāmatvežiem, advokātiem un citiem uzņēmumu darījumu partneriem – likumā sauktiem par "likuma subjektiem" – ir pienākums darījuma situācijā pārbaudīt, vai reģistrā reģistrētā informācija par PLG nav pretrunā ar to informāciju, kas tiek iegūta darījuma partnera pārbaudes laikā, slēdzot darījumu. Ja likuma subjekts konstatē neatbilstības, viņam ir pienākums ziņot par tām Uzņēmumu reģistram, kurš pārbauda saņemto informāciju, izslēdzot kļūdas (piemēram, Sergejs vai Sergey), un tālāk informē tiesībsargājošās iestādes, kuras lemj par kriminālprocesa uzsākšanu vai neuzsākšanu. Tādējādi ir juridisks mehānisms, kā informāciju vienmēr reģistrā uzturēt aktuālu, pat ja uzņēmums par savu PLG ir melojis.
Arī Latvijas sabiedrība kopumā novērtē iespējas, ko šobrīd sniedz PLG datu pieejamība.
Tajā pašā laikā ES Tiesas spriedums Latvijai kā katrai ES dalībvalstij ir saistošs, tāpēc nepieciešams vērtēt un analizēt sprieduma tiesisko seku ietekmi uz nacionālo tiesību sistēmu. Šobrīd notiek izvērtēšana, un pārskatāmā laika periodā būs arī secinājumi, vai šis ES Tiesas spriedums rada Latvijai pienākumu mainīt šobrīd spēkā esošās nacionālās tiesību normas.
Situācija pasaulē: divas nometnes
Tikmēr ES Tiesas spriedums ir izraisījis rezonansi ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Publiski pasaules sabiedrība ir sadalījusies divās nometnēs – no pozīcijas, ka juridiski jāprecizē likumu normas, lai nodrošinātu tiesisku PLG caurskatāmību, īpaši pārrobežu gadījumos, līdz pozīcijai, ka uzņēmumu īpašniekiem (faktiskajiem un juridiskajiem) ir tiesības būt nepubliskiem un uzņēmumu un PLG reģistri no publiskiem reģistriem ir jāpadara par slēgtiem reģistriem, kuros informācijai brīvi var piekļūt vien tiesībsargājošās iestādes.
Juridisks pamatojums ir abām grupām. Vieni uzskata, ka uzņēmumu īpašnieku privātuma aizsardzība vērtējama augstāk nekā sabiedrības tiesības zināt, kura fiziskā persona ir uzņēmuma īpašnieks; turklāt te svarīgi piebilst, ka tiesa savā spriedumā nerunā tieši par PLG, tiesa postulē īpašnieku tiesības uz privātumu, nešķirojot faktiskos īpašniekus un juridiskos īpašniekus. Latvijas likumu valodā faktiskie īpašnieki ir PLG, bet juridiskie īpašnieki ir dalībnieki sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, akcionāri akciju sabiedrībās, īpašnieki zemnieku saimniecībās utt.
Savukārt otra grupa uzskata, ka īpašnieku privātums nav kapitalizējams, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, kuras fiziskās personas darbojas juridisko personu vārdā, turklāt tieši pilsoniskā sabiedrība palīdz un var palīdzēt tiesībsargājošajām iestādēm norādīt uz datos redzamām kopsakarībām par iespējami negodprātīgu rīcību.
Situācija pasaulē: "milžu cīņas"
Aizvadītajā nedēļā kā viena no starptautiskā ekspertu tīkla NEBOT (Network of eksperts on benefitial ownership transparency jeb ekspertu tīkls PLG caurskatāmības nodrošināšanai) ekspertiem piedalījos NEBOT darba grupas sanāksmē, kā arī augsta līmeņa konferencē "Finanšu noziedzības ierobežošana Eiropā ar patieso labuma guvēju caurskatāmību" Beļģijā, Briselē.
NEBOT ekspertu tīkls apvieno 31 pārstāvi, tostarp pētniekus, nevalstisko organizāciju un valsts iestāžu pārstāvjus no dažādām pasaules valstīm. Tas tika izveidots plašāka projekta – CSABOT (civil society advancing benefitial ownership transparency jeb pilsoniskās sabiedrības virzīta PLG caurskatāmība) – ietvaros. Konference tika rīkota kā noslēguma pasākums CSABOT projektam. Pēc organizatoru informācijas, konferenci kā klausītāji apmeklēja 400 cilvēku no dažādām pasaules valstīm.
Trīs dienu garumā eksperti no dažādām valstīm diskutēja par uzņēmumu un PLG reģistru publiskuma nākotnes perspektīvām, ņemot vērā ES Tiesas spriedumu un pasaules "milžu cīņas" par to, vai turpmāk uzņēmumu un PLG reģistriem būtu jānodrošina uzņēmējdarbības vides caurskatāmība, tas ir, ikvienam pieejama informācija par uzņēmumu īpašniekiem, vai turpmāk reģistriem būtu jāsargā uzņēmumu īpašnieku privātums, tas ir, reģistros esošā informācija par uzņēmumu īpašniekiem ir brīvi pieejama tiesībsargājošajām iestādēm, bet pārējiem sabiedrības locekļiem informācija jāpieprasa un tās nepieciešamība jāpamato, ko savukārt izvērtē iestādes darbinieks.
Otrais ceļš Latvijas gadījumā nozīmētu lielu kritienu atpakaļ. Pirmkārt, šobrīd sabiedrības pieprasījums pēc Uzņēmumu reģistra reģistros esošajiem datiem visos tiešsaistes pašapkalpošanās kanālos ir liels. Otrkārt, Latvijas sabiedrība vairāk nekā 20 gadu garumā ir pieradusi Uzņēmumu reģistra datus saņemt tiešsaistē pastarpināti – Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantotāju, tas ir, privāto kompāniju SIA "Lursoft IT", SIA "Firmas.lv", SIA "Crefo Rating", AS "Kredītinformācijas birojs", veidotajos tiešsaistes produktos un pakalpojumos. Treškārt, jaunā pieeja atvērtu plašu ceļu subjektīvas vērtēšanas pieejai. No tās Uzņēmumu reģistrs vienmēr ir centies izvairīties, iestādes praksi veidojot vienotu un informāciju par to publicējot iestādes tīmekļvietnē, un datu pieejamību nodrošinot visiem pēc vieniem "spēles noteikumiem". Savukārt katra informācijas pieprasījuma individuāla izvērtēšana ne tikai liktu palielināt darbinieku štatu, bet arī informācijas pēc pieprasījuma sagatavotājiem būtu atvērts plašs lauks, kuram prasītājam pieeju informācijai ļaut (pamatojums ir pietiekams) un kuram neļaut (pamatojums nav pietiekams); te jāpiebilst, ka to dara darbinieki, kuru atalgojumam piešķirtais finansējums ir ap 500 eiro mēnesī "uz rokas". Šobrīd lielākā daļa Uzņēmumu reģistra klientu izmanto datu pieejamību tiešsaistē, pašapkalpošanās režīmā, un manuāli gatavotās izziņas prasa vien neliela daļa – pārsvarā uzņēmēju juristi, kuriem izziņa nepieciešama darījumam ārvalstīs atbilstoši citas valsts juridiskajam regulējumam.
Tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka nav iespējams vienlaikus nodrošināt gan uzņēmējdarbības vides caurskatāmību, gan īpašnieku privātumu. Tāpēc pārmaiņas ir gaidāmas, bet šobrīd katra ES valsts tās redz atšķirīgi.
Ņemot vērā Uzņēmumu reģistra ļoti plaša klientu loka – uzņēmēju, tostarp informācijas pakalpojumu nozares uzņēmēju, juridisko pakalpojumu sniedzēju, nevalstisko organizāciju, valsts iestāžu, likuma subjektu, pētnieku, mediju – lielo satraukumu par to, kas turpmāk notiks ar informācijas pieejamību Uzņēmumu reģistrā, kā arī uzņēmējdarbības pārrobežu darījumos, šajā rakstā pastāstīšu par to lauku, kāds attiecībā uz uzņēmumu un PLG reģistru publisku pieejamību iezīmējās trīs dienu ekspertu diskusijās un konferencē Beļģijā.
NEBOT ekspertu diskusijas: ES valstīs dažādas reakcijas uz spriedumu
Kā jau minēju, NEBOT jeb ekspertu tīkls PLG caurskatāmības nodrošināšanai, kurā piedalās 31 pārstāvis no dažādām pasaules valstīm, tika izveidots kā viens no atslēgas komponentiem plašāka projekta – CSABOT jeb "Pilsoniskās sabiedrības virzīta PLG caurskatāmība" – ietvaros.
Šoreiz – faktiski dažas dienas pēc ES Tiesas 22.11.2022. sprieduma – NEBOT eksperti tikās laikus plānotā sanāksmē, kopumā trešo reizi, lai prezentētu dokumentus un pētījumus, kas sagatavoti izpētes projekta ietvaros. Šajos dokumentos apskatīti dažādi jautājumi, kas saistīti ar PLG atklāšanas regulējumu un aktuālo situāciju praksē. Dokumenti sagatavoti Eiropas Komisijai (EK), un to publicēšana ir atkarīga no EK lēmuma.
Ņemot vērā ES Tiesas sprieduma aktualitāti, eksperti dalījās savās sākotnējās pārdomās, kas radušās pēc sprieduma saistībā ar PLG datu publicitāti. Lielākoties eksperti pauda viedokļus, ka spriedums ir solis atpakaļ cīņā pret korupciju, kleptokrātiju, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
Tika secināts, ka pēc sprieduma ES dalībvalstu reakcijas ir dažādas. Sešas ES dalībvalstis – Austrija, Beļģija, Īrija, Luksemburga, Malta un Nīderlande – ir paziņojušas, ka vispārēju piekļuvi PLG reģistriem slēdz. Savukārt citas sešas ES dalībvalstis – Dānija, Igaunija, Latvija, Čehija, Slovākija un Francija (Francija atvēra datus vienu dienu pēc ES Tiesas sprieduma) – turpina nodrošināt piekļuvi datiem un pārsteidzīgus lēmumus šajā jautājumā nevēlas veikt. Pārējās dalībvalstīs nosacīti darbojas (atsevišķās valstīs pat nedarbojas) vispārējā piekļuve datiem un spriedums, visticamāk, neveicinās datu piekļuves nodrošināšanu.
Ekspertu diskusijā izkristalizējās doma, ka ES līmenī, visticamāk, šobrīd nenotiks atgriešanās pie vispārējas datu pieejas, savukārt nacionālā līmenī valstis varēs noteikt datu atvērtību, bet tas būs individuāli veikts proporcionalitātes tests un datu atvērtības mērķu definēšana. Ekspertu skatījumā, būs valstis, kuras datu atvērtību varēs pamatot, un būs valstis, kuras nevarēs. Tas ir saistīts ar kopējo situāciju, tradīcijām un tiesisko vidi valstī kopumā. Ekspertu pirmā brīža redzējumā naudas atmazgāšanas novēršanas vai starptautisko sankciju ievērošanas mērķis varētu būt nepietiekams, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi datiem, – šādi pirmā brīža secinājumi balstās ES Tiesas argumentācijā, ka šajos gadījumos jautājums ir jārisina valsts institūcijām, nevis sabiedrībai.
Tajā pašā laikā ir arī daudzi citi iemesli, kāpēc valstis virzās uz datu atvērtību, piemēram, demokrātijas aizsardzība (ASV ir paziņojušas šādu mērķi), nacionālā drošība (piemēram, Latvijā, kur varētu būt Krievijas resursu ietekme, ir svarīgi nodrošināt juridisko personu caurskatāmību, lai cilvēki ir informēti un var pieņemt datos balstītu lēmumu par sadarbību ar vai iesaisti noteikta veida juridiskās personās), investīciju monitorings, mantisko vērtību (assets) piederības jautājumi, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, publisko iepirkumu joma, vēlēšanu caurskatāmība, lobisms, interešu konflikta novēršana u. c.
NEBOT ekspertu diskusijas: jaunas idejas PLG caurskatāmības uzlabošanai
Kā jau minēju, ES Tiesas spriedums skar tikai jautājumu par PLG datu pieejamību ikvienam, tas neskar juridisko personu pienākumu atklāt savus PLG. Tāpēc NEBOT tīkla eksperti bija sagatavojuši arī "mājasdarbus" – vairākus redzējumus par to, kā uzlabot PLG caurskatāmību. Vai un kā šos dokumentus un pētījumus ņemt vērā, būs atkarīgs no EK.
Vienā no redzējumiem eksperti piedāvā atteikties no 25% sliekšņa PLG reģistrācijai. Kā zināms, šobrīd persona, kurai pieder mazāk par 25% kapitāldaļu, netiek uzskatīta par PLG, balstoties uz īpašumtiesībām; tas, protams, neizslēdz, ka persona var būt PLG, balstoties uz citiem uzņēmuma kontroles veidiem. Tomēr šis priekšlikums izraisīja plašāku diskusiju sanāksmē. Ir eksperti, kas uzskata, ka sliekšņa mazināšana vai noņemšana tikai palielinās administratīvo slogu un pārbaužu apjomu, jo būs jāvāc dati par visiem, un tad vairs nebūs iespējams runāt par efektivitāti un riskos balstītu pieeju. Savukārt citi eksperti norāda, ka būtu nepieciešams vākt datus par īpašumtiesību un kontroles struktūru visās juridiskajās personās, lai pēc tam analizētu visus datus lielā apjomā (big data approach), nevis gadījumu pēc gadījuma. Pašlaik, balstoties uz risku pieeju, tiek savākts noteikts apjoms datu un tiek kontrolēti tikai zināmie riski, bet grūtāk pamanīt jaunas tendences.
Arī starptautiskās nevalstiskās organizācijas (Transparency International, Open Ownership, Transcrime), kas pēta dažādus gadījumus, norāda, ka ļoti svarīga ir pieeja pilnīgiem datiem lielā apjomā, jo tajos var labāk ieraudzīt sakarības, tendences. Vienlaikus eksperti uzsvēra, ka, pirms maina regulējumu un samazina vai atsakās no 25% sliekšņa, būtu jāveic "ex-ante" analīze par situāciju Eiropas Savienībā, tas ir, kādas īpašumtiesību struktūras pastāv un vai tiešām 25% slieksnis tiek izmantots, lai apietu regulējumu un slēptu PLG. Eksperti norādīja, ka arī starpvaldību organizācija FATF (Finanšu darījumu darba grupa) atjauninātajās rekomendācijās norāda, ka nevar strikti skatīties uz 25% slieksni, bet ir jāņem vērā riski, piemēram, ko valsts ir secinājusi savā nacionālajā risku izvērtējumā, un jāsaprot, vai tiešām noziedznieki slēpjas aiz pašreizējā regulējuma nosacījumiem, piemēram, rada situāciju, lai būtu zem šī 25% sliekšņa.
Cita pētnieku grupa, kas dokumentos veica konkrētu piemēru analīzi (piemēram, vienā no dokumentiem ir vērtēts, kam pieder nekustamie īpašumi Parīzē), norādīja uz faktu, ka pētniekiem vajadzēja izmantot privātas datubāzes, lai rekonstruētu juridisko personu pilnas īpašumtiesību un kontroles struktūras, jo to nevarēja izdarīt, balstoties uz informāciju oficiālajos reģistros. Turklāt arī privātajam nebija visu datu. Tas savukārt liek uzdot jautājumu, kam patiesībā pieder mūsu pilsētas, mūsu ekonomikas, – vai publiskā pārvalde un vai valdības vispār zina šo atbildi. Respektīvi, ir atklāts jautājums par uzņēmumu un PLG reģistru sasaisti ar citiem reģistriem, tostarp pārrobežu līmenī, datu analīzes veikšanai.
Starptautiskā konference: praksi nosaka griba
Eiropa līdz šim visai pasaulei rādīja piemēru naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, īpaši PLG publiskajā pieejamībā. Tāpēc ES Tiesas spriedums ir izraisījis plašu rezonansi – nelielu apjukumu un jautājumus – visā pasaulē.
Starptautiskajā konferencē "Finanšu noziedzības ierobežošana Eiropā ar PLG caurskatāmību" izskanēja viedoklis, ka tiem, kas jau iepriekš vēlējās saglabāt informācijas slepenību, ES Tiesas spriedums ir kā arguments, lai turpinātu nodrošināt slepenības režīmus. Kā globālas problēmas, kuru slepenība ved negatīvas attīstības virzienā, iezīmējās varas un ietekmes izmantošana, vēlēšanu caurskatāmība, korupcijas novēršana, noziedzīgi iegūtas naudas aprite.
Eksperti konferencē uzsvēra, ka akurātas, adekvātas un aktuālas informācijas esamība uzņēmumu un PLG reģistros ir svarīga, taču tikpat svarīga ir arī reģistru informācijas publiskā pieejamība – lai pēc iespējas plašāks loks var iesaistīties iepriekš minēto lielo problēmu mazināšanā, lai negodprātīgajiem būtu pēc iespējas grūtāk veikt noziedzīgas darbības, no kurām visbiežāk cieš tieši mazāk aizsargātākā sabiedrības daļa.
"Pilsoniskā sabiedrība sāka šo cīņu pret kleptokrātiju un korupciju, pieprasot PLG caurskatāmību. Tiesa vienā dienā ir izpostījusi vairāku gadu darbu, ko pilsoniskā sabiedrība šajā jautājumā ir ieguldījusi," konferencē teica starptautiskās organizācijas "Transparency International" prezidente Delija Fereira Rubio (Delia Ferreira Rubio). Netiek apšaubīts, ka privātums ir svarīgas tiesības gan ES Cilvēktiesību konvencijas, gan kopumā cilvēktiesību kontekstā. Taču jāatceras, ka tās nav absolūtas, un ir jāņem vērā sabiedrības intereses, kas tiek apdraudētas ar slepenību.
Eiropas Parlamenta deputāte Ramona Strugariu (Ramona Strugariu) norādīja, ka jebkura regulējuma ieviešanai dzīvē ļoti svarīga ir politiskā griba – patiesa vēlme, lai regulējums praksē darbojas. Tiesībsargājošās iestādes (lai cik ar resursiem tās būtu nodrošinātas) nevar salīdzināties un spēkoties ar organizētās noziedzības grupējumiem. Tāpēc svarīga ir visas sabiedrības spēja cīnīties pret "balto apkaklīšu" noziegumiem. Pēc viņas teiktā, tas, ka atsevišķas ES reģistru iestādes slēdz piekļuvi PLG informācijai, ir apbēdinoši, jo EK un EP vēlas rādīt izlēmīgu cīņu pret naudas atmazgāšanu un šāda rīcība no atsevišķu valstu puses sēj šaubas par kopēju ES izlēmīgu cīņu pret šiem noziegumiem. EP deputāte norādīja, ka apbrīno dalībvalstis, kas izrādījušas tādu apņēmību tik īsā laikā pakļauties ES Tiesas spriedumam datus aizvērt.
Eiropas Komisija (EK), atbildot uz jautājumu par biežiem grozījumiem Naudas atmazgāšanas novēršanas jeb AML direktīvā, norāda, ka šādu nepieciešamību izraisa dalībvalstu rīcība regulējuma ieviešanā praksē. Tūlīt pēc 5. direktīvas pieņemšanas, redzot, ka ES dalībvalstis regulējumu ievieš fragmentēti un dažādi interpretējot, tika sākts darbs pie 6. direktīvas. EK saredz nepieciešamību pēc lielākas harmonizācijas, un top pilnveidots ES līmeņa regulējums.
Starptautiskā konference: PLG publiskums – atslēga milzu seifam
Kā viens no satraukumu raisošiem jautājumiem konferencē iezīmējās informācijas pieejamība žurnālistiem. Žurnālisti atzīst, ka ir reģistru iestādes, kurām uzticētu savus datus informācijas saņemšanai, kā arī īpaši neuztrauktos, ja reģistra iestāde zinātu, par kādām juridiskajām personām žurnālists interesējas. Taču ir reģistru iestādes, kurās pastāv aizdomas par korupciju, kas nozīmē, ka žurnālista dzīvībai – ja ir iespējams izsekot, par ko žurnālists meklējis informāciju, – var draudēt briesmas. Tāpēc žurnālisti iestājas par atvērtajiem datiem un informācijas brīvu pieejamību, īpaši pārrobežu gadījumos.
Arī tiesībsargājošo iestāžu izmeklētāji atzina, ka starptautiskas izmeklēšanas procesā svarīga ir publiskā pārrobežu pieejamība – izmeklētājiem tas ļauj ātri piekļūt nepieciešamajiem datiem, un tas ir daudz efektīvāk, nekā uzsākt starpvalstu līgumos fiksētos oficiālās informācijas pieprasīšanas procesus.
Gan nevalstiskās organizācijas un pētnieki, gan valsts iestādes norādīja, ka ir atkarīgas no publiskas datu pieejas, tiklīdz runa ir par starptautiskiem gadījumiem. Bieži vien konkrētas valsts ietvaros valsts institūcijām nav problēmu piekļūt savas valsts citu iestāžu datiem. Taču pārrobežu datu analīzē tās paļaujas uz trešo pušu pakalpojumiem (līdzīgi pakalpojumu sniedzēji kā SIA "Lursoft IT" Latvijā).
Kopumā vairāku jomu eksperti konferencē uzsvēra nepieciešamību paplašināt PLG publiskas pieejamības mērķi, respektīvi, skatīties nevis tikai šauri uz naudas atmazgāšanas novēršanas mērķiem, bet tvērumu paplašināt arī ar citām jomām, piemēram, nodokļu izkrāpšanas novēršana/atklāšana, drošu transakciju starp biznesiem nodrošināšana u. c.
Piemēram, Slovākijas pārstāvis konferencē norādīja, ka piekļuve PLG datiem ir viens no pamatprincipiem, lai sekmīgi darbotos arī dažādi citi regulējumi, piemēram, publiskie iepirkumi. Slovākija savu nacionālo regulējumu naudas atmazgāšanas novēršanas jomā veidojusi, balstoties nevis uz ES direktīvām, bet gan nacionālo risku izvērtējumu. Tajā kā viens no riskiem ir identificēta politiķu ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, kas savukārt noved pie publisko līdzekļu izšķērdēšanas (necaurskatāmi, neskaidri publiskie iepirkumi par paaugstinātām summām). Balstoties uz šo risku, veidota visa naudas atmazgāšanas novēršanas sistēma valstī.
Ņemot vērā ES Tiesas spriedumu, kas tapa, balstoties uz Luksemburgas Uzņēmumu reģistra praksi, un kļuva par aktuālāko konferencē apspriesto tēmu, savu pozīciju pauda arī pats Luksemburgas Uzņēmumu reģistrs.
Luksemburgas Uzņēmumu reģistrs norādīja, ka reģistru iestādes pēdējos gados ir "ierautas" cīņā pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Strauji attīstās starptautiskie – FATF (starpvaldību organizācija "Finanšu darījumu darba grupa"), OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), ES – standarti, kā rezultātā uzņēmumu un PLG reģistru iestādēm ir strauji jāpielāgojas straujajam attīstības tempam un reģistru lomas maiņai: arvien vairāk tiek pieprasītas pārbaudes un datu analīze, kas reģistru iestādēm rada izaicinājumus gan IT attīstības jomā, gan kvalificētu cilvēkresursu noturēšanā un piesaistīšanā. Daudz darba ir arī jāiegulda, lai dati reģistrā būtu akurāti, adekvāti un aktuāli. Tādējādi arī pašām reģistru iestādēm ir nepieciešams vienots ES regulējums, lai varētu saņemt informāciju no citu valstu reģistriem. Tā rezultātā atvērtie dati par īpašniekiem nav tikai stāsts par publisku pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim, bet tie ir vajadzīgi arī pašiem reģistriem un citām valsts iestādēm pārrobežu gadījumos. Luksemburgas Uzņēmumu reģistrs atzina, ka turpinās strādāt pie PLG informācijas pieejamības jautājuma, jo atklāts īpašnieku reģistrs esot valsts stratēģiska izvēle.
Noslēgumā: PLG publiskumu saglabāt, palielināt vai mazināt?
Tādējādi var secināt, ka jautājums par uzņēmumu un PLG reģistru publisku pieejamību ikvienam nav viennozīmīgs. Gan ES, gan nacionālo valstu līmenī ir jāmeklē balanss starp divām vērtībām – privātumu un atvērtību. Ir jāsamēro riski, kas rodas individuālām personām datu publiskuma dēļ, ar riskiem, kas rodas sabiedrībai kopumā datu slēgtības dēļ.
Turklāt jāapzinās, ka Latvija pašlaik tiek uzskatīta par līderi korporatīvās caurskatāmības jomā pasaulē, un visa starptautiskā sabiedrība seko līdzi, kādus lēmumus pieņems Latvija.
Latvijā jautājums par Uzņēmumu reģistra kā publiska reģistra publiskumu nekad plašas sabiedrības līmenī nav ticis diskutēts. Šobrīd ES Tiesas spriedums ir konfrontējis divas Eiropas vērtības – atvērtību un privātumu, un nāksies atrast balansu starp tām. Tajā pašā laikā jau sākotnēji ir skaidrs, ka balanss būs vairāk uz vienu pusi vai vairāk uz otru pusi.
Vairākas starptautiskās organizācijas, aicinot nodrošināt PLG publisku pieejamību, iestājas par sabiedrības kopējām interesēm, paļaujoties uz pilsonisko sabiedrību, kas aktīvi iestājas par savu pilsonisko pozīciju, tajā pašā laikā neslēpjot, ka "milžu cīņas" pasaulē ir sākušās un ātrāk vai vēlāk tās atnāks līdz katrai mājsaimniecībai.
Tāpēc aicinu visas nevalstiskās organizācijas, kurām ir viedoklis PLG datu atvērtības saglabāšanas, palielināšanas vai samazināšanas jomā, izteikt savu viedokli, argumentus, sūtot Uzņēmumu reģistram: pasts@ur.gov.lv.
Ir skaidrs, ka juristi valsts pārvaldē darīs savu darbu un vērtēs jautājuma juridisko pusi, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka šis būs lēmums, kurā bez sabiedrības pozīcijas iztikt būs grūti, jo priekšā gaidāma nopietna izšķiršanās – kuru ceļu stratēģiski izvēlēsies Latvija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!