Bija rēns vasaras vakars. Ar draugiem piesēdām uz atspirdzinoša dzēriena glāzi intelektuālā kultūrvietā, lai nebūtu jāsaka, ka lietojām alkoholu bārā. Tā kā runa ir par kultūrvietu, rindas uz labierīcībām bija pamatīgas, jo tās bija tikai vienas, un tās pašas daļēji saplīsušas. Stāvot neveiklā atejas rindā ar dažāda mēroga domātājiem (jo parastie ļaudis šādas vietas neapmeklē), mani uzrunāja kāds jaunais talants, piedāvājot fizisku konfrontāciju, savu argumentāciju balstot mana ārējā veidola vizuālā inspekcijā. "Es gribētu ie***t pa tavu pretīgo purnu," izsvepstēja dzērienu un dižu domu sagurdinātais korpuss, kuru iepriekš nebiju saticis.
Melotu, ja teiktu, ka šis piedāvājums rezonētu ar maniem vakara plāniem, kuros primāri bija turpināt spirdzināt savu miesu ar dzērieniem un nekvalitatīviem jokiem, nevis sitieniem. Tomēr piedāvājums bija likts galdā, un darījums vienā vai citā ceļā pieprasīja atrisinājumu.
Es piedāvāju jaunietim alternatīvu, proti, neie***t neviena purnam un turpināt vadīt savu vakaru katram individuāli. Šis priekšlikums guva atbalstu arī apkārtējo ļaužu ieskatā, jo, atgādināšu, notikumi risinājās pie tualetes un cilvēkiem aiz mums ļoti vajadzēja pamīzt – neviens nevēlējās kņadu tik stratēģiski nozīmīgā punktā. Tāpēc mēs – gan es, gan atsevišķi apkārtējie un it īpaši viņa draugi – kopīgi ķērāmies pie kaušļa mierināšanas ar tādiem tekstiem kā "večuk, tev nekas nav jāpierāda", "nebojāsim taču sev un citiem vakaru", "davai, respektējam vietas īpašnieku" un tā tālāk. Es tobrīd nedaudz sajutos kā tas nesatricināmais džeks ar zirgasti no "huļi bļodas" video.
Sarunai pievienojās arī bāra saimnieks, kurš
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
