Mūsdienīgās inovāciju sistēmās līdzās valdībai, industrijai un zinātnei stabila loma ir pilsoniskajai sabiedrībai. Latvijas rādītāji ekonomikā, izglītībā, veselībā rāda, ka šobrīd jau ir akūti nepieciešams šādu sistēmu iedzīvināt arī valsts pārvaldībā. Tajā pilsoniskā sabiedrība nav vis piektais ritenis, bet gan būtisks partneris.
Valdības deklarācijas tapšanā jau palaista garām pirmā iespēja pārmaiņas veidot kā kopīgu misiju, savlaicīgi, saturīgi un strukturēti konsultējoties ar partneriem. Uzņēmēju, pašvaldību un arodbiedrību pārstāvji vēl šur tur ir bijuši klāt pie lemšanas. Plašākas sabiedrības grupas pārstāvošās organizācijas – īsti ne vai novēloti. Daļēji to var skaidrot ar samežģīto procesu politikas kompromisu šķetināšanai, kas raksturojis šo laiku kopš vēlēšanām. Bet daļēji tas ir arī simptoms plašākam izpratnes trūkumam par sabiedrības līdzdalības pievienoto vērtību rīcībpolitikas lēmumu pieņemšanā un īstenošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!