Kristaps Vītiņš: Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju spēja vienoties jau ir puse no veiksmīga projekta  (2)

Veiksmīga mājas siltināšanas projekta priekšnoteikums ir labs projektēšanas uzdevums, kas veidots, balstoties uz iedzīvotāju vēlmēm un kvalitatīva energoauditora ieteikumiem. Kad sperti pirmie soļi projekta uzsākšanai, īpaša uzmanība jāpievērš mājas ieejas mezglam, apkures sistēmas izbūvei un ikvienam "vājajam" mājokļa punktam, kur ir lielākie siltuma zudumi un kur pārbūve sniegtu vislielāko siltuma ietaupījumu.

Neskatoties uz kvalitatīva projekta esamību, projekta īstenošanas gaitā tomēr nākas saskarties ar problēmu jeb ar darbiem, kas sākotnēji projektā nav paredzēti, bet to nepieciešamība atklājas jau būvniecības procesā. Tas izskaidrojams ar to, ka mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas process ir ilgs un no projekta sākumposma, kad māja tiek apsekota, līdz brīdim, kad sākas būvniecība, paiet vismaz pāris gadi un parādās jaunas problēmas, kas sākotnēji pēc ēkas apsekošanas netika konstatētas. Piemēram, ir radusies sūce jumtā, taču projektā attiecīgi darbi un finansējums nav plānoti.

Uzskatu, ka viens no galvenajiem nosacījumiem projekta veiksmīgai īstenošanai ir daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju spēja vienoties par projekta sākšanu. Pašvaldības, piemēram, Olaines novada pašvaldība, atbalsta ikvienu centienu uzlabot mājas energoefektivitāti un vizuālo izskatu.

Olaines novadā ir izstrādāti pašvaldības atbalsta mehānismi, proti, ir atvēlēti līdzekļi, lai finansētu procentu maksājumus par aizdevumu māju siltināšanai. Tas nozīmē, ka, saņemot ES fondu līdzfinansējumu 50% apmērā, no atlikušajiem 50% iedzīvotāji atmaksā tikai kredīta pamatsummu. Olaines pašvaldība finansē arī energoaudita veikšanu, tehniskā projekta izstrādi, renovācijas projekta pieteikuma sagatavošanu ES finansējuma saņemšanai. Renovēto māju dzīvokļu īpašnieki piecus gadus (sākot no pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšanas) saņem 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Olaines novadā ir aptuveni 150 daudzdzīvokļu māju. Līdz šim pilnībā renovēta gandrīz piektā daļa jeb 32 daudzdzīvokļu ēkas, un nākamgad tām piepulcēsies vēl 11 – pašlaik tajās notiek būvniecība.

Renovācija kā prioritāte tika izvirzīta 2015. gadā, un no tā laika iedzīvotāji kļuvuši zinošāki, ieinteresētāki, pašvaldība un apsaimniekotājs AS "Olaines ūdens un siltums" cenšas nodrošināt gan informatīvas publikācijas, gan atbalsta komunikāciju dzīvokļu īpašnieku sapulcēs. Nozīmīgs atbalsts ir aktīvi iedzīvotāji, kas uzņēmušies māju vecāko pienākumus un izšķirošos mirkļos spēj pārliecināt kaimiņus par siltināšanas projekta ieguvumiem. Vislielākais šķērslis energoefektivitātes projektu īstenošanā līdz šim ir bijusi iedzīvotāju nespēja vienoties, mītiem apvīta informācija un bailes uzņemties atbildību par savu īpašumu.

Tomēr visefektīvākais stimuls sākt projektu vienmēr ir bijis labais piemērs, tāpēc, jo vairāk renovētas mājas, jo vairāk iespēju iedzīvotājiem salīdzināt: piemēram, apkures izmaksas starpības par vienu kvadrātmetru renovētā un nerenovētā mājā pērn aukstākajos ziemas mēnešos ir sasniegušas pat 1.50 eiro. Pabeigtie māju renovācijas projekti parāda, ka atjaunotā mājā tiek patērēts vismaz par 50% mazāk siltumenerģijas nekā pirms renovācijas. Par ieguvumiem iedzīvotāji paši var pārliecināties "Olaines ūdens un siltuma" mājaslapā publicētajā interaktīvajā tabulā (http://www.ous.lv/lv/siltumapgade/apkures_maksa_/), kas ataino apkures izmaksas vienam kvadrātmetram katrā apkures sezonas mēnesī.

Redzams, ka maksa renovētās un nerenovētās mājās var atšķirties pat 3 reizes. Piemēram, atjaunotā ēkā Zemgales ielā 13 šā gada novembrī maksa bija 0,53 EUR par kvadrātmetru, kamēr netālu Zemgales ielā 10 nerenovētā ēkā – 1,62 EUR.

Regulāri tiek publicēta informācija par renovācijas projektiem, un ir redzams gan ietaupījums, gan izmaksas (http://www.ous.lv/lv/daudzdzivoklu_maju_renovacija/). Te arī redzama projektu virzība, - tabula tiek atjaunota aptuveni reizi mēnesī.

Cilvēki vairāk izprot siltināšanas ieguvumus, un situācija uzlabojas. Tie, kas projektus jau īstenojuši, izbauda priekšrocības – gan finansiālo ietaupījumu, gan dzīves komfortu. Jāmin arī tas, ka renovētajās mājās pieaug arī īpašuma vērtība.

Uzskatu, ka jaunajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā aktivitāte būs liela, vienlaikus izaicinājums būs cenu pieaugums visās pozīcijās, kā arī Eiropas fondu finansējuma saņemšanas prasību skrupuloza ievērošana visā procesa gaitā, kas prasa gan lielu dokumentu apjomu, gan ļoti precīzu noteikumu ievērošanu.

Pozitīvi, ka jaunajā programmā māju biedrībām nebūs jārīko būvniecības iepirkums, bet gan jāveic tikai cenu aptauja. Jaunajā plānošanas periodā atbalsta apmērs būs 49% bez PVN, un, ņemot vērā siltumenerģijas, būvniecības un citu pozīciju cenu kāpumu, sagaidu, ka tas būs liels ieguvums jebkuras mājas renovācijā.