Aidis Tomsons: Uzvar bailes no Krievijas  (3)

Publiskajā telpā daudz runā par vizītes mērķiem. Protams, tie parasti ir vairāki. Ukrainai ir svarīgi iegūt lielāku amerikāņu atbalstu sniegtajai palīdzībai, kas bez šaubām ir ļoti apjomīga. Jebkura klātienes vizīte ir emocionāli piesātinātāka nekā sarunas pa telefonu vai caur datoru. Tā nes arī simbolisku nozīmi. Taču nav šaubu, ka visu prātos ir viens visgrūtākais jautājums – kā tas viss beigsies? Un kas notiks pēc tam? Šis jautājums nodarbina ne tikai ukraiņus un krievus. Tas uztrauc visus sabiedrotos. Tieši tas, manuprāt, noteica arī sarunu saturu šīs vizītes laikā.

Interesants ir fakts, ka Zelenskis ieradās Vašingtonā brīdī, kad ir beigušās vēlēšanas, bet demokrāti vēl pēdējās dienas kontrolē gan Senātu, gan Pārstāvju palātu. Tie ir tikai minējumi, kāpēc vizīte tika īstenota tik straujā tempā. ASV presē netrūkst spekulāciju, kā mainīsies atbalsts Ukrainai pēc 1. janvāra, kad Kongresā vairākums būs republikāņiem. Atbalsts nezudīs, bet kāds tas būs? Domāju, šeit rodams viens no iemesliem, kāpēc Zelenska vizīte notika tieši tagad. Un tad ir jāatceras par dažādiem viedokļiem ASV politiskajās aprindās. Tur, tāpat kā citur, tiek meklēta atbilde uz jautājumu, kas notiks tad, kad karš beigsies?

Nav šaubu, Ukraina vēlas pilnīgu uzvaru karā, atbrīvojot visas okupētās teritorijas. Tā cer atgūt kontroli gan par Luhansku un Donecku, gan pār Krimu. Jā, Rietumi arī priecātos par šādu kara rezultātu. Bet...

Lai cik ļoti mūs visus tracina Francijas prezidenta Emanuela Makrona performances, runājot par drošības garantijām Krievijai pēc kara beigām, tās skaidri ilustrē Rietumu bailes.