Vija Tirzmale: Vai korporatīvās dāvanas vēl ir aktuālas?  (2)

Pēdējie gadi bijuši liels izaicinājums ēdināšanas jomā. Pandēmijas uzliktie ierobežojumi, kas dažbrīd pat bloķēja restorānu un kafejnīcu darbu, noveda pie tā, ka daudzi pavāri un oficianti zaudēja iespēju nopelnīt sev algu, tādējādi meklēja iespējas strādāt citās nozarēs vai arī pameta valsti.

Savukārt Krievijas iebrukums Ukrainā situāciju padarīja vēl krietni sliktāku, jo cilvēki, baidoties no tā, ka Latvija atrodas blakus agresorvalstij, Latvijas vietā izvēlējās citus Eiropas galamērķus. Tas, protams, samazināja tūristu skaitu vasarā, tādējādi arī restorāni un kafejnīcas izjuta negatīvas sekas – apmeklētāju bija krietni mazāk nekā plānots.

Ēdināšanas nozarē trūkst darbinieku. Nesen divi ļoti perspektīvi šefpavāri nolēmuši pamest Latviju, dodot priekšroku tādām eksotiskām valstīm kā Dubaija vai Malta, savukārt citi, kuri spēj pierādīt savu varēšanu un profesionalitāti, arvien biežāk dodas uz citām Eiropas valstīm, lai savu ikdienu organizētu tur.

Protams, daudzi ne tikai naudas, bet gan sava dzīves aicinājuma dēļ turpina strādāt Latvijā. Viņi veido savus restorānus vai kafejnīcas, meklē veidus, kā iekarot un noturēt apmeklētāju uzmanību, kā arī piedāvā arvien jaunas garšas un inovācijas. Taču šo profesionāļu skaits ir diezgan nemainīgs, kas nozīmē, ka arvien ir un būs problēmas izveidot stabilas komandas, atrast kvalificētus darbiniekus. Tas savukārt uzliek papildu slogu, veidojot jaunus konceptus, izstrādājot ēdienkartes un rūpējoties par augstu kvalitāti apkalpošanā.

Ko darīt? Mūsu pārliecība, ka vienīgais risinājums ir jaunu talantu attīstība. Tieši tāpēc lielu enerģiju ieguldām darbā ar profesionālajām skolām visā Baltijā, kur izglīto topošos pavārus, pavāru palīgus un nozares darbiniekus. Veidojot nākotni, jāsāk par pamatiem. Ik gadu izstādes "Riga Food" ietvaros, atbalstām "Pavāru klubu", rīkojot konkursu, kur pavārskolu studentiem ir iespēja pārbaudīt savus spēkus. Tāpat arī sadarbojamies ar Restorānu servisa skolu. Taču ar to nepietiek, jo saprotam, ka jaunu pavāru ienākšanu nozarē vēl arvien ir sarežģīta. Līdzīga situācija novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā.

Esmu dzirdējusi par dažādiem sirsnīgiem risinājumiem, kā uzņēmumi organizē Ziemassvētku dāvanas. Daži aicina darbiniekus būt aktīviem, katru dienu nostaigājot vai "nosportojot" konkrētu soļu skaitu, tā motivējot viņus kāda laba mērķa sasniegšanai, piemēram, ziedojot konkrētu summu labdarībai. Savukārt citi savos e-pastos norāda, ka ikgadējām dāvanām plānotā nauda šoreiz tērēta, lai iepriecinātu seniorus ar kādiem gardumiem un priekšnesumiem vai arī nodota dzīvnieku patversmju uzturēšanai un labiekārtošanai.

Kad domājām par to, kas mūsu uzņēmumam ir nozīmīgāks – korporatīvo dāvanu nosūtīšana vai kādas likumsakarīgas un uz nākotni vērstas aktivitātes organizēšana – nonācām pie secinājuma, ka daudz svarīgāk ir ieguldīt dāvanām paredzēto budžetu jauniešos, veicinot viņu interesi par pavārmākslu.

Mēs nolēmām investēt nākotnē. Visās trīs Baltijas valstīs, sadarbībā ar pavāru asociācijām un profesionālajām skolām, aicinājām bērnus no SOS ciematiem iepazīties ar skolām. Tāpat sarīkojām īpašas meistarklases. Tajās kopā ar zināmiem šefpavāriem jaunieši varēja apgūt jaunas receptes, kā arī dažādas viltības darbam virtuvē. Daļa no šiem jauniešiem jau apgūst pavāra profesiju, citi vēl domā par savu nākotnes izvēli. Tāpēc man ir patiesa cerība, ka šīs aizkulises radīs interesi par studijām apgūstot pavāra arodu. No otras puses, tagad katrs no jauniešiem aiznesis līdzi dažas gardas receptes un pārliecību, ka spēj tās pagatavot.

Izvērtējot pirmo pieredzi, patiess prieks par jauniešu atsaucību un entuziasmu. Viņu reakcija dod pārliecību, ka ejam pareizo ceļu. Viens no mūsu departamenta galvenajiem uzdevumiem ir veicināt kvalitatīvu pārtikas produktu patēriņa kultūras attīstību. Nešaubīgi nozares nākotne ir saistīta ar jaunajiem profesionāļiem, kuri gādās par Baltijas kulinārijas kultūras attīstību. Šī iniciatīva ir loģisks solis, lai aplis būtu pilnībā noslēdzies. Tāpēc arī 2023. gadā turpināsim iesākto darbu. Vēlos iedrošināt arī citus uzņēmumus apskatīties, kur un kā viņi var ieguldīt konkrētas industrijas izaugsmē un jaunu talantu veidošanā.