Savas akadēmiskās karjeras laikā, bet arī vēlāk jau kā Vatikāna amatpersona un beidzot arī pāvests, Benedikts XVI sarakstīja daudz grāmatu un rakstu, starp kurām kā nozīmīgākos var minēt: "Ievads kristietībā" (1968) un "Dogma un atklāsme" (1973). Latviski lasāma pāvesta Benedikta triloģija "Jēzus no Nācaretes", kā arī vairāki citi nozīmīgi darbi.
Tāpat arī Katoliskās Baznīcas Katehisms tikai izdots viņa vadībā un šobrīd tas ir pieejams arī latviski. Šie un citi darbi ir mācījuši un iedvesmojuši daudzus cilvēkus. Šķiet tieši raksti ir visnozīmīgākais viņa devums Baznīcai. Tajos viņš risina ticības un racionalitātes attiecības, ja ne tiešā veidā, tad izgaismo tās ar savu akadēmisko ekselenci.
Tāpat nedrīkstam aizmirst, ka Racingers piedalījās arī Vatikāna II koncilā, un, visbeidzot, kļuva par Ticības doktrīnas kongregācijas prefektu, kuras vadībā viņš darbojās kā tuvākais pāvesta Jāņa Pāvila II līdzstrādnieks, aizstāvot ticību mainīgajos laikos.
Karjeras laikā Benedikts XVI ieguva konservatīva teologa un stingra ticības aizstāvja reputāciju visos doktrīnas un morāles disciplīnas jautājumos, piemēram, priesteru celibāts, sieviešu loma Baznīcā, kontracepcija, homoseksualitāte utt.
Kautrīgs akadēmiķis, kurš kļuva par pāvestu un kā akadēmiķis veidoja dialogu ar Baznīcu un, jo īpaši, ar pasauli, kura gan šķiet ne vienmēr novērtēja viņa centienus.
Benedikta XVI laikā gaismā nāca daudzi seksuālās vardarbības, Baznīcas finanšu skandāli un Vatikāna iekšējās intrigas. Ar tām viņam arī vajadzēja savu astoņus gadus ilgajā pontifikātā cīnīties, līdz beidzot viņš devās pensijā kļūstot par pāvestu emeritus.
Ne vienmēr pietiekami atdzīts un novērtēts ir darbs, ko viņš darīja, lai cīnītos pret Baznīcas ēnas pusēm vai pat grēkiem, bet savas autentiskās mīlestības dēļ, kas viņu motivēja visā kalpojuma laikā, viņš ļoti nelokāmi iestājās pret pedofiliju vai finanšu neadekvātu pārvaldīšanu, lai cik grūti arī šobrīd būtu novērtēt šo pāvesta rīcību, kad viņš atradās skandālu centrā.
Pēc Benedikta XVI atkāpšanās, kādi komentētāji teica, ka, iespējams, šis viņa solis būs vislielākais mantojums. Un kaut kādā ziņā tam gribas arī piekrist, jo caur atkāpšanos viņš, iespējams, pat negribot, ir visspēcīgāk ietekmējis Baznīcu un pāvesta amatu un tā lomu, padarījis to cilvēciskāku.
Manuprāt, Baznīca Latvijā ir maza, vāja un šobrīd kļuvusi pat margināla. Benedikta XVI domas, paustas viņa darbos, šķiet varētu būt vērtīgas. Piemēram: "vēlos atgādināt ikvienam, īpaši valdībām, kas iesaistītas pasaules ekonomisko un sociālo resursu palielināšanā, ka galvenais kapitāls, kas ir jāaizsargā un jāciena, ir cilvēks, cilvēka personība savā integritātē." ("Caritas in Veritate", 2009. g.)
Benedikts XVI piedāvā Baznīcas sociālo mācību, kas var likt aizdomāties arī par mūsu lokālo situāciju un, meklējot līdzekļus kā to īstenot, varētu atstāt paliekošu mantojumu. Iespējams, beidzot ir pienācis laiks viņa darbus tulkot arī latviski, lai varētu iepazīt un mācīties par ticību un Baznīcu. Tieši viņa teoloģisko mantojumu varētu aplūkot sīkāk, jo tas ir tas, ko Benedikts XVI ir mums atstājis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
