Bijušais Kolumbijas Universitātes profesors Roberts O. Pakstons rakstīja:
"Fašismu varētu definēt kā politiskās uzvedības veidu, kuru raksturo apsēsta koncentrēšanās uz sabiedrības sabrukumu, pazemojumu vai upura tēlu, kam kā kompensācija pastāv vienotības, enerģijas un tīrības kulti, kuros masu partijas, kuras veido uzticami nacionālistu aktīvisti, efektīvi, taču ne vienmēr komfortabli sadarbojas ar tradicionālajām elitēm, noliedzot demokrātiskās brīvības, un ar vardarbīgām metodēm, bez jebkādiem ētiskiem vai legāliem ierobežojumiem mēģina piepildīt iekšējās attīrīšanās un ārējās ekspansijas mērķus."
Cita fašisma definīcija:
"Fašisms ir galēji labēja, autoritāra, ultranacionālistiska ideoloģija un kustība, kurai ir līderis diktators, centralizēta autokrātija, militārisms, raksturīga vardarbīga opozīcijas apspiešana, paļaušanās uz dabīgu sociālo hierarhiju, indivīda intereses tiek pakļautas nācijas un rases interesēm, sabiedrības un ekonomikas uzbūve tiek stingri reglamentēta."
Šajā rakstā analizēšu fašismu kā slimību, kas var pārņemt veselu valstu iedzīvotāju prātus. Rakstīšu par dziļajiem psiholoģiskajiem mehānismiem, kas noved līdz fašismam. Manas pārdomas un secinājumi tiks veikti, balstoties uz pieredzi, iepazīstot destruktīvos un radošos procesus cilvēku prātā manā psihoterapeita darbā. Politiskos, sociālos, vēsturiskos u. c. faktorus, kas veicina fašisma attīstību, te neanalizēšu. Fašisma attīstību kādā valstī nosaka visu faktoru kopsumma.
Fašistiskā Itālija, fašistiskā Vācija... Un pašreiz fašistiskā Krievija.
Kā fašisms varēja attīstīties Krievijā mūsu laikos?
- "Fascismo–fascio–fascija" saišķis. Fašisms ir grupveida nojūgšanās. Cilvēki grupās zaudē veselo saprātu, katra indivīda instinkti sasummējas vienā neprātīgā pārliecībā. Līdzīgi: cilvēki festivālā nobīstas, sāk skriet, saminot viens otru. Pandēmijas laikā veidojas "pārliecinātu" cilvēku grupas, kas cīnās ar "ienaidniekiem".
- Milzīga nozīme ir harismātiskam, autoritāram līderim. Līdera sociopātija un ļaundabīgais narcisms kļūst par ieraugu mīklai, kura sāk bezgalīgi uzbriest un velties pāri katla malai. Līderis nemitīgi pieprasa uzmanību un alkatīgi patērē varu. Tauta apbrīno, apreibinās ar līdera radītajiem meliem. Visi kopā nonāk reibinošā eiforijas stāvoklī, kur realitātei vairs nav nozīmes.
- Ļoti svarīga ir īpašas, visvarenas nācijas ideja. "Mēs esam īpaša kultūra, īpaša nācija. Labāki par citiem. Mēs nesam pasaulei tikai labu." Katrs Krievijas iedzīvotājs var apreibināties ar iedomāto visvarenību. Kolektīvā apmātība ir tik spēcīga, ka cilvēku tūkstošu nāve, pat savu bērnu bojāeja kļūst nenozīmīga.
- Indivīda intereses tiek upurētas kopīgās idejas vārdā. Kopā apvienojoties, rodas milzu spēks, varenības sajūta. Lielāks spēks nekā katram atsevišķam indivīdam. Nabadzīgs dzērājs tagad var legāli nogalināt un laupīt, saņemot valdnieka un baznīcas svētību. Katrs kļūst par visvarenā Dieva dēlu, apveltīts ar dievišķām īpašībām un spēku. Realitātē cilvēki ir tumsas spēku varā. Velns ir mācējis apžilbināt un apmānīt, prasmīgi izskolojis savus karapūļus.
- Obligāta ir ienaidnieka atrašana. Viss sliktais tiek attiecināts uz ienaidniekiem. Krievijai tie ir Rietumi, ukraiņi, Amerika. Labais tiek paturēts sev, sliktais tiek "ielikts" ienaidniekos. "Mēs esam absolūti labi, visas problēmas ir to citu dēļ." Ļaundabīgais egoisms uzpūšas aizvien varenāks, reibinošāks. Pazūd vainas sajūta, sirdsapziņa, kauns. Drīz jau varēs staigāt pa ūdeni un lidot pa gaisu.
- Fašisma infekcija nevar pāriet pati no sevis. Bandītu var apturēt policija, sods un cietums. Krievijas gadījumā līdz 24. februārim pasaule akceptēja tās politiku. Savstarpēji izdevīgs bizness. Alkatība, ļaunums, visvarenība, kas ir pāraugusi fašisma formā, nepazīst robežas, tā cenšas aprīt visu. Sadarbojoties ar fašistisku režīmu, tas tiek atbalstīts un stiprināts.
Acīmredzot fašisma slimība ir iekodēta cilvēku grupu gēnos. Labvēlīgos apstākļos tā var sākt attīstīties. Būtu labi, ja cilvēce mācītos no iepriekšējā gadsimta un šī brīža pieredzes. Cilvēkiem vajadzētu pieskatīt vienam otru un pašiem sevi.
Pirmatnējie, primitīvie instinkti joprojām dzīvo mūsdienu cilvēku prātā. Visvarenība, vara, citu cilvēku pakļaušana un iznīcināšana joprojām vilina.
Profilaktiskie pasākumi pret fašismu:
- Funkcionējoša demokrātija.
- Līderu pārvēlēšana.
- Jābūt labām vērtībām. Brīvība, atvērtība, mīlestība, sadarbība, veselība, spēks, pietiekamība. Melot ir slikti.
- Veidot sabiedrības, valstu organizācijas, kuras pieskatītu viena otru. Pret valstīm, kurās parādās slimības pazīmes, būtu jāpiemēro sankcijas.
- Turēt acis vaļā. Nebaidīties no realitātes. Cilvēks ir tāds, kāds viņš ir. Lāčplēsis joprojām cīnās ar Melno bruņinieku.
Cilvēku sabiedrības var attīstīties un var degradēties. Gribētos, lai attīstāmies.
Lai visiem labi!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!