Ne tik sen kāds politiķis sabiedriskās televīzijas ziņu pārraidē izteicās, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir "nozīmīga valsts institūcija" un priekšsēdētājs ir "tik augsta līmeņa amatpersona". Skaidrs, ka vēlēšanas tiešām ir demokrātijas pamats un bez Centrālās vēlēšanu komisijas brīvas un demokrātiskas vēlēšanas nebūtu iespējamas. Tomēr mana pieredze liecina, ka apgalvojums par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju kā augstu amatpersonu ar ietekmi Latvijā ir tikai tukši vārdi uz papīra. Praksē par Centrālo vēlēšanu komisiju politikas veidotāji aizmirst, tikko kā vēlēšanas sekmīgi beigušās un vēlēšanu rezultāti paziņoti.
Neatkarīga, bet bez ietekmes un cilvēkresursiem
Kārtība, kādā izveidojama Centrālā vēlēšanu komisija, tās darbības principi un kompetence ir noteikta likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Centrālā vēlēšanu komisija ir pastāvīgi strādājoša iestāde, kuras priekšsēdētāju un septiņus locekļus ievēlē Saeima, bet vienu komisijas locekli – Augstākā tiesa no tiesnešu vidus. Komisijas locekļu vēlēšanām Saeimā jānotiek ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc jaunās Saeimas sanākšanas. Komisijas darbu nodrošina komisijas sekretariāts. Ņemot vērā, ka komisiju ievēlē Saeima, komisija savā darbībā ir neatkarīga, un komisijas locekļus var atsaukt tikai pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma, Saeimai par to balsojot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
