LMT prezidents Juris Binde
Foto: Privātais arhīvs

Dzīvojot ģeopolitiski saspringtā laikā, par aizsardzību nākas domāt pastiprināti. Ja senāk valstu un pilsētu aizsardzībai cēla aizsargmūrus un raka grāvjus un noteicošais bija bruņoto spēku skaitliskais pārsvars, tad 21. gadsimtā galveno aizsardzību nodrošina tehnoloģijas. Daudz tiek runāts par kiberdrošību, kad ar digitālu rīku palīdzību tiek novērsts potenciāls uzbrucēju kaitējums un reāli uzbrukumi. Taču inovatīvu tehnoloģiju klātesamība bruņoto spēku arsenālā – vai tie būtu droni vai militārā lietu interneta sensori, vai paplašinātās realitātes (AR) brilles –, pilnīgai aizsardzībai nodrošina pārspēku un drošību visos līmeņos, un galvenais to darbības pamats var būt 5G tehnoloģija.

Atslēga – apjoms un ātrums

Jebkuras kaujas iznākums ir atkarīgs ne tikai no stratēģijas un izmantotajām taktikām, bet arī no ātruma, kādā pieejama informācija. Militārā lietu interneta (MioT) sensoru un sistēmu pieejamība ir radikāli mainījusi karadarbības metodes. Ja vēsturiski karadarbības laikā stratēģiskie lēmumi tika pieņemti štābā un tikai pēc tam nonāca līdz frontes līnijai (tādējādi būtiski atpaliekot no reālā laika notikumiem), tad modernās kaujas stratēģijas un taktikas balstās uz sistēmu, kurā štābs joprojām ir centrālā struktūrvienība, taču lēmumi tiek pieņemti uz vietas kaujas laukā – decentralizēti un efektīvi. Lai tas būtu iespējams, ir nepieciešams, pirmkārt, vienotā tīklā savienotu dažādu sensoru nodrošināts liels datu apjoms, un, otrkārt, jaudīgs datu pārraides tīkls.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!