Praktiskā līmeni jau kara priekšvakarā Latvija Ukrainai piegādāja "Stinger" pretgaisa raķetes, kas it kā esot lietotas pirmajās ukraiņu spēku sadursmēs ar krievu helikopteru desantu pie Kijivas. Pēc tam Latvijas oficiālā militārā un humānā palīdzība, kā arī brīvprātīgā pilsoniskā palīdzība Ukrainai mērāma simtos miljonu eiro. Ja līdzīgu daļu sava IKP Ukrainai būtu veltījusi Eiropas Savienība (ES) kopumā, tad Ukrainai būtu doti vairāk nekā 150 miljardi eiro "naudā un graudā". Tiktāl viens veids, kā Latvija "faktiski" atrodas karastāvoklī.
Citā līmenī, nenoliedzami, ir parādījušās negatīvas karastāvokļa blakus parādības – bez formālas kara pieteikšanas, bet ar jūtamām sekām sabiedrības noskaņojumā, cilvēku un dažkārt iestāžu uzvedībā. Piemēram, pret NVO projekta "Gribam palīdzēt bēgļiem" vadītāju Ievu Raubiško un vēl vienu organizācijas darbinieku ierosināta kriminālizmeklēšana, jo šīs personas devās uz Latvijas–Baltkrievijas pierobežu satikt nelaimē nonākušos migrantus, kas sala un nīka mežā.
Sākotnēji izskanēja, ka Valsts robežsardze abas personas vēlas apsūdzēt ienākšanā pierobežā ārkārtas stāvokļa laikā bez atļaujas. Slikti, bet nekas briesmīgs. Savukārt "Delfi" tiešraides diskusijā Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA) teica, ka Raubiško un viņas kolēģis pelnījuši bargu cietumsodu it kā par cilvēktirdzniecības veicināšanu.
Šo "tēmu" pārķēra sociālie mediji, kur sākās un aizvien turpinās "gānīšanās viesuļvētra" pret tiem, kas izrāda jebkādu izpratni pret migrantiem (jā, tie ir hibrīdkara instrumenti, bet arī cilvēki, cita starpā) un "nesaprot", ka hibrīdkara laikā bez ierunas jāpakļaujas varai un tās lietu interpretācijai.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
