Finanšu ministra izteikums par "ļoti dāsni finansēto" kultūru Latvijā (vismaz tā Arvilu Ašeradenu citē medijs [1]) vedina jautāt: ko mēs saprotam ar jēdzienu "kultūra"?
No vienas puses, tā ir diezgan neauglīga diskusija. Tīmeklis apgalvo – ja drīz pēc Otrā pasaules kara bijuši apmēram 160 skaidrojumi jēdzienam "kultūra", tad 21. gadsimtā definīciju skaits jau pārsniedzis 200. No otras puses, viedokļu noskaidrošana man šķiet būtiska tā banālā iemesla dēļ, ka, manuprāt, gan politiskajās aprindās, gan publiskos izteikumos "kultūras" izpratne tiek pilnīgi neloģiski un bīstami sašaurināta. Proti, izslēdzot no kultūras humanitārās zinātnes.
Nedaudz tēlaini izsakoties, kultūra ir ne tikai baznīca/pils, bet arī pētnieks, kurš ar teksta starpniecību vai mutvārdos spēj pastāstīt, kas vispār ir publikas acu priekšā, kādēļ tas vispār ir kaut kas vērā ņemams, kādā kontekstā šo vērā ņemamību labāk izprast. Tas pats attiecas uz gleznu, literatūras darbu, skaņdarbu, priekšmetu muzejā. Un, ja ministram liekas, ka, piemēram, vēstures zinātne Latvijā ir "ļoti dāsni finansēta", tad viņš, pieklājīgi sakot, kļūdās.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
