Vilis Seleckis: Ukrainas mācības Latvijai  (12)

Viss sākās ar publikāciju kādā laikrakstā. Tika atklāts, ka armijai iepērk produktus par cenām, kas divas, trīs reizes augstākas par tirgus cenām. Bija mēģinājumi šokējošās ziņas par zelta olām un kartupeļiem paslēpt zem paklāja, atrunāties, ka publikācija ir Krievijas drošībnieku akcija ar mērķi diskreditēt Ukrainu. Valsts prezidents Volodimirs Zelenskis neko tādu nepieļāva. Pat nemēģināja atrunāties, ka korupcija ir tikai mazsvarīga okupācijas laika palieka, kā pie mums šo ļaunumu vērtē premjers Krišjānis Kariņš. Tā ir pirmā mācība Latvijai – lai cik nepatīkama informācija, to nedrīkst slēpt no sabiedrības un izlikties, ka viss kārtībā.

Ukrainas drošības dienesti sāka aktīvu darbību, un daudzi augsta ranga valsts darbinieki, ministru vietnieki, dienestu vadītāji jau ir atbrīvoti no darba, arestēti, apsūdzēti. Kauja šajā otrajā frontē tiek izcīnīta ar tādu pašu noteiktību kā austrumu frontē ar Krievijas bruņotajiem barbariem. Netiek saudzēts oligarhs Igors Kolomoiskis, lai gan viņš savulaik palīdzēja Zelenskim kļūt par prezidentu. Viņa mājā veiktā kratīšana visai pasaulei demonstrēja, ka Ukrainas vara nav atkarīga no naudas maisiem. Tā ir vēl viena mācība Latvijas politiķiem – beidzot pārvarēt atkarību un bailes no oligarhiem. Šo mācību it īpaši cieši vajadzētu ielāgot "zaļzemnieku" partijai un tiem, kuri padevīga kranča acīm raugās Ulda Pīlēna virzienā.